Teorija

Darbības vārda gramatiskās kategorijas
Darbības vārdi ir viena no plašākajām vārdšķirām latviešu valodā.
 
Par vārda piederību darbības vārda vārdšķirai liecina:
1) vārda spēja mainīties laikos, personās, kārtās un izteiksmēs;
2) raksturīgā nenoteiksmes galotne.
 
Darbības vārdi ir patstāvīgi, lokāmi vārdi, kas nosauc darbību vai stāvokli.

Darbība var būt ļoti daudzveidīga.
Piemērs:
iet – tieši nosaukta darbība
gulēt – stāvoklis
gribēt – attālināti nosaukta darbība
augt – darbība kā pāreja no viena stāvokļa otrā
mīlēt – rāda darītāja attieksmi pret kaut ko
sākt – norāda darbības sākumu
beigt – norāda darbības nobeigumu
 
skriet, mācīties, sapņot, ilgoties darbības vārdi
 
BET!
Piemērs:
skriešana, mācīšanās, sapņošana, ilgošanās – lietvārdi
 
Darbības vārda laiks
Darbība var notikt trīs laikos:
1) tagadnē – darbība notiek pašlaik, runas momentā;
2) pagātnē – darbība jau ir notikusi pirms runas momenta;
3) nākotnē – darbība vēl tikai notiks pēc runas momenta.

Piemērs:
Skatos filmu, kas pēkšņi atskan durvju zvans. (tagadne)
Skatījos filmu, kad pēkšņi atskanēja durvju zvans. (pagātne)
Vakarā, kad atnākšu no treniņa, skatīšos filmu. (nākotne)

Darbības vārda personas
Darbības vārdam gan vienskaitlī, gan daudzskaitlī ir trīs personu formas.
Persona
Vienskaitlis
Daudzskaitlis
1.
es
mēs
2.
tu
jūs
3.
viņš, viņa
viņi, viņas
 
Piemērs:
Es vasarā daudz ceļoju.
es ceļoju – vienskaitļa 1. persona
 
Mēs [ar brāli] Ziemassvētkos vienmēr braucam pie vecmāmiņas.
mēs [ar brāli] braucam - daudzskaitļa 1. persona
 
Vecmāmiņa svētkos cep ne vien pīrādziņus, bet arī kūkas.
vecmāmiņa [viņa] cep – vienskaitļa 3. persona
 
Pļāpādami jūs nedzirdējāt, ka esam atbraukuši.
jūs nedzirdējāt – daudzskaitļa 2. persona

Darbības vārda kārta
Darbības vārda kārta rāda, vai darbības veicējs teikumā ir minēts vai nav minēts.
Darbības vārdiem teikumā var būt darāmā kārta vai ciešamā kārta.
1. Ja darbības vārds ir darāmajā kārtā, tad teikumā minēts arī šīs darbības veicējs, kas parasti ir nominatīva locījumā.
 
Piemērs:
Dežurants pēc stundas klasē atvēra logu.
kas? – dežurants
ko darīja? – atvēra
atvēra - darbības vārds darāmajā kārtā
 
2. Ja darbības vārds ir ciešamajā kārtā, tad teikumā nav minēts darbības veicējs, bet gan tikai darbības objekts, kas “cieš” darbības rezultātā.
 
Piemērs:
Starpbrīdī tika atvērti logi.
kas? – logi
kas tika darīts [ar logiem]? – tika atvērti
Logi šajā gadījumā “cieš” – tie tika atvērti; darbības veicējs nav minēts – tas var būt gan skolotājs, gan skolēns.
tika atvērti - darbības vārds ciešamajā kārtā
 
Ciešamajā kārtā darbības vārds parasti ir pārejošs, proti, tam var uzdot jautājumu ko? (skat. Darbības vārda nenoteiksme).
Arī šajā teikumā, pārveidojot darbības vārdu nenoteiksmē, var pavaicāt šo jautājumu:
Piemērs:
tika atvērtiatvērt (ko darīt?) – ko? – logus, grāmatu, durvis
 
Latviešu valodā ciešamo kārtu lieto retāk nekā darāmo kārtu.
Nedrīkst sajaukt ciešamās kārtas teikumus ar tādiem darāmās kārtas teikumiem, kuros darītājs nav nosaukts.
Darāmā kārta
Ciešamā kārta
Piemērs:
Mani lutina.

ko lutina? - mani (darbības objekts)
Piemērs:
Es tieku lutināts.

kas tiek lutināts? – es (darbības objekts)

es “ciešu” – es tieku [vecmāmiņas, mammas, māsas] lutināts
Ciešamās kārtas teikumos uz jautājumu kas? atbild darbības objekts, bet darāmās kārtas teikumos uz jautājumu kas? atbild darbības veicējs.
Darbības vārda izteiksmes
Darbības vārda izteiksme izsaka darbības attieksmi pret īstenību.
 
Piemērs:
Es ēdu saldējumu. – fakta konstatācija
Es gribētu saldējumu. – vēlēšanās
Man jāēd saldējums. – vajadzība
Ēdiet saldējumu! – pavēle
Es vakar esot apēdis visu saldējumu. – atstāstīta darbība, par kuru nav īstas pārliecības

Latviešu valodā ir piecas izteiksmes:

1) īstenības izteiksme;
2) atstāstījuma izteiksme;
3) vēlējuma izteiksme;
4) vajadzības izteiksme;
5) pavēles izteiksme.
Darbības vārdam piemīt spēja mainīties katrā izteiksmē.
Izteiksme
Darbības vārds
īstenības
Piemērs:
ēdu, ēdīšu
atstāstījuma
Piemērs:
esot ēdis
vēlējuma
Piemērs:
ēstu
vajadzības
Piemērs:
jāēd
pavēles
Piemērs:
ēd! ēdiet!

Katra izteiksme vēl sīkāk iedalās laikos (skat. Darbības vārda izteiksmes)

Atsauce:
Latviešu valoda 6. klasei/Dzintra Paegle. -Rīga : Zvaigzne ABC, 1996. -199 lpp.:il. - izmantotā literatūra: 80. -81., 182. - 184.lpp.
Latviešu valoda 7. klasei/Dzintra Paegle. -Rīga : Zvaigzne ABC, 1995. -224 lpp.:il. - izmantotā literatūra: 18. - 19., 124., lpp.