Teorija

Darbības vārda nenoteiksme
Darbības vārda pamatforma ir nenoteiksme.
Tā tikai nosauc darbību bez laika un personas norādēm.
Darbības vārds nenoteiksmes formā atbild uz jautājumu ko darīt?
Piemērs:
domāt - nenoteiksme
domāju – personu forma – īstenības izteiksmes vienkāršās pagātnes vienskaitļa 1. personas forma
domāšu – personu forma - īstenības izteiksmes vienkāršās nākotnes vienskaitļa 1. personas forma
 
Nenoteiksmes formu no pārējās darbības veida formām viegli var atšķirt pēc vārda galotnes.
Darbības vārdam nenoteiksmē ir tikai divas galotnes –t un –ties.
Piemērs:
mācīt – mācīties
mazgāt – mazgāties
rotāt – rotāties
 
Tiešie darbības vārdi
Tos darbības vārdus, kas nenoteiksmē beidzas ar galotni –t, sauc par tiešajiem darbības vārdiem

Tiešie darbības vārdi
1) vārda nozīme rāda darbības virzienu no darītāja uz darbības priekšmetu; šādi darbības vārdi atbild uz jautājumu ko? un tos sauc par pārejošiem darbības vārdiem:
es lasu – ko? – grāmatu, sēnes, zīles;
es rakstu – ko? – vēstuli, kontroldarbu, konspektu;
es vāru – ko? – ievārījumu, zupu, ziepes;
 
2) vārda nozīme rāda, ka darbība paliek pie paša darītāja; darbība nepāriet uz citu priekšmetu, dzīvu būtni vai parādību, vārda rāda, kādā stāvoklī atrodas darbības darītājs; šie darbības vārdi neatbild uz jautājumu ko? un tos sauc par nepārejošiem darbības vārdiem:
Piemērs:
Piemērs:
es eju – ko? - nevar atbildēt
lietus līst – ko? - nevar atbildēt 
vecmāmiņa guļ – ko? - nevar atbildēt
 
Šo darbības vārdu grupu viegli atcerēties, sekojot sakarību ķēdītei:
Svarīgi!
nenoteiksmē ttiešie darbības vārdi
 
Atgriezeniskie darbības vārdi
Ir darbības vārdi, kuru nozīme rāda, ka darbība iziet no darītāja un atgriežas pie darītāja atpakaļ – darbība ir atgriezeniska.
Šiem vārdiem nenoteiksmē galotne ir –ties.
Piemērs:
mazgāties – es mazgājos
celties – es ceļos

Atgriezeniskie darbības vārdi var rādīt arī savstarpēju darbību.
Piemērs:
sarunāties - mēs sarunājamies
sveicināties - mēs sveicināmies
 
Nenoteiksmes pareizrakstība
Līdzskaņu rakstība
Nenoteiksmes galotnēs ir nebalsīgais līdzskanis t.
Ja pirms šī līdzskaņa vārdā atrodas balsīgs līdzskanis, tad arī tas izrunā kļūst nebalsīgs.
Piemērs:
augt – [aukt]
gāzt – [gāst]
ģērbties – [ģērpties]
 
Svarīgi!
Vārdus šādi izrunāt ir pareizi, bet rakstīt gan tā nedrīkst.

Šis ir viens no tiem gadījumiem, kad izruna un rakstība atšķiras, lai pārliecinātos par pareizā līdzskaņa rakstību pirms nenoteiksmes galotnes, darbības vārds jāpārveido pagātnē.
auga – augt
za – gāzt
ģērbās – ģērbties
 
Minētajam likumam ir arī izņēmumi.
1) Ja pagātnē dzirdams dz, tad nenoteiksmē tā vietā rakstāms g.
Piemērs:
gārdza – gārgt
kliedza – kliegt
dza – lūgt
 
2) Ja pagātnē dzirdams c, tad nenoteiksmē tā vietā rakstāms k.
Piemērs:
kvieca – kviekt
ca – nākt
veica - veikt
 
3)  Ja pagātnē dzirdams t vai d, tad to vietā rakstāms s.
Piemērs:
meta – mest
veda – vest
 
Patskaņu rakstība
Nenoteiksmes galotnes priekšā patskanis vienmēr ir garš.
domāt
lasīt
līmēt
vaicāt
zīmēt
zvanīt
 

Atsauce:
Latviešu valoda 6. klasei/Dzintra Paegle. -Rīga : Zvaigzne ABC, 1996. -199 lpp.:il. - izmantotā literatūra: 82. - 88.lpp.