Teorija

Darbības vārds vajadzības izteiksmē izsaka vajadzību.
 
Vajadzības izteiksmi veido, darbības vārda īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes 3. personas formai pievienojot priedēkli jā-.
 
Īstenības izteiksme
Vajadzības izteiksme
[viņš] lasa
raksta
zīmē
rēķina
[viņam] jālasa
jāraksta
jāzīmē
jārēķina
 
Vajadzības izteiksmē darbības veicējs ir datīvā.
Piemērs:
Man jālasa grāmata.
Brālim jāiet uz treniņu.
Māsai jāspēlē klavieres.
 
Aiz darbības vārda vajadzības izteiksmē jālieto lietvārds nominatīvā.
Piemērs:
Man jālasa grāmata.
kas jālasa? – grāmata
 
Māsai jāspēlē klavieres.
kas jāspēlē? – klavieres
 
Ja aiz darbības vārda vajadzības izteiksmē atrodas 1. vai 2. personas vietniekvārds, tad vietniekvārds lietojams akuzatīvā.
Piemērs:
Man jāņem tevi līdzi.
ko jāņem līdzi? - tevi
 
Parasti tiek lietoti vajadzības izteiksmes vienkāršie laiki – vienkāršā tagadne, vienkāršā pagātne un vienkāršā nākotne. Laiku norāda palīgdarbības vārda būt laika forma.
 
Vienkāršā tagadne
Vienkāršā pagātne
Vienkāršā nākotne
Skolēniem ir jāmācās.
Skolēniem bija jāmācās.
Skolēniem būs jāmācās.
 
Palīgdarbības vārdu ir bieži izlaiž, proti, teikumos, kuros nav minēts palīgdarbības vārds, parasti tiek lietota vienkāršā tagadne.
 
Vajadzības izteiksmei ir divi paveidi:
  1. atstāstījuma paveids – darbības vārds izsaka vajadzību atstāstījuma veidā;
  2. vēlējuma paveids – darbības vārds izsaka vajadzību vēlējuma veidā.
 
Atstāstījuma paveids
Vēlējuma paveids
Man esot jālasa.
Man būšot jālasa.
Man būtu jālasa.
Man būtu bijis jālasa.
 
Atsauce:
Latviešu valoda 7. klasei/Dzintra Paegle. -Rīga: Zvaigzne ABC, 1994. -224 lpp.:il. - izmantotā literatūra: 36. –37., 146. – 148. lpp.