Teorija

Vajadzības izteiksme
Darbības vārds vajadzības izteiksmē izsaka vajadzību.
Vajadzības izteiksmi veido, darbības vārda īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes 3. personas formai pievienojot priedēkli  jā-.

Īstenības izteiksme
Vajadzības izteiksme
Piemērs:
[viņš] lasa
raksta
zīmē
rēķina
Piemērs:
[viņam] jālasa
jāraksta
jāzīmē
jārēķina
 
Vajadzības izteiksmē darbības veicējs ir datīvā.
Piemērs:
Man  jālasa grāmata.
Brālim  jāiet uz treniņu.
Māsai  jāspēlē klavieres.
 
Aiz darbības vārda vajadzības izteiksmē jālieto lietvārds nominatīvā.
Piemērs:
Man jālasa  grāmata.
kas jālasa? – grāmata

Māsai jāspēlē  klavieres.
kas jāspēlē? – klavieres
 
Ja aiz darbības vārda vajadzības izteiksmē atrodas 1. vai 2. personas vietniekvārds, tad vietniekvārds lietojams akuzatīvā.
Piemērs:
Man jāņem  tevi  līdzi.
ko jāņem līdzi? - tevi
 
Parasti tiek lietoti vajadzības izteiksmes vienkāršie laiki  – vienkāršā tagadne, vienkāršā pagātne  un  vienkāršā nākotne. Laiku norāda palīgdarbības vārda  būt  laika forma.
Vienkāršā tagadne
Vienkāršā pagātne
Vienkāršā nākotne
Skolēniem  ir jāmācās.
Skolēniem  bija jāmācās.
Skolēniem  būs jāmācās.
 
Palīgdarbības vārdu  ir  bieži izlaiž, proti, teikumos, kuros nav minēts palīgdarbības vārds, parasti tiek lietota vienkāršā tagadne.
 
Vajadzības izteiksmei ir divi paveidi:
1)  atstāstījuma paveids – darbības vārds izsaka vajadzību atstāstījuma veidā;
2)  vēlējuma paveids – darbības vārds izsaka vajadzību vēlējuma veidā.
Atstāstījuma paveids
Vēlējuma paveids
Man esot jālasa.
Man būšot jālasa.
Man būtu jālasa.
Man būtu bijis jālasa.
 
Atsauce:
Latviešu valoda 7. klasei/Dzintra Paegle. -Rīga: Zvaigzne ABC, 1994. -224 lpp.:il. - izmantotā literatūra: 36. –37., 146. – 148. lpp.