Vietniekvārdi ir patstāvīgi, lokāmi vārdi, ko lieto lietvārdu, īpašības un skaitļa vārdu vietā.
Piemērs:
Zēns (lietvārds) raksta. – Viņš lasa.
Saulains (īpašības vārds) laiks. – Tāds laiks.
Divi (skaitļa vārds) skrien. – Abi skrien.
Saulains (īpašības vārds) laiks. – Tāds laiks.
Divi (skaitļa vārds) skrien. – Abi skrien.
Lielākajai daļai vietniekvārdu ir:
- sieviešu dzimte – viņa, katra, tāda, abas;
- vīriešu dzimte – viņš, katrs, tāds, abi.
Kā arī lielākajai daļai vietniekvārdu ir:
- vienskaitlis – es, viņš, daža, cits;
- daudzskaitlis – mēs, viņi, dažas, citi.
Vietniekvārdus parasti loka vīriešu dzimtē kā 1. deklinācijas lietvārdu, sieviešu dzimtē kā 4. deklinācijas lietvārdu.
Vīriešu dzimtes vietniekvārdu locīšana.
locījums | vienskaitlis | daudzskaitlis |
nominatīvs kas? | viņš | viņi |
ģenitīvs kā? | viņa | viņu |
datīvs kam? | viņam | viņiem |
akuzatīvs ko? | viņu | viņus |
instrumentālis ar ko? | ar viņu | ar viņiem |
lokatīvs kur? | viņā | viņos |
vokatīvs -! | - | - |
Sieviešu dzimtes vietniekvārdu locīšana.
locījums | vienskaitlis | daudzskaitlis |
N | viņa | viņas |
Ģ | viņas | viņu |
D | viņai | viņām |
A | viņu | viņas |
I | ar viņu | ar viņām |
L | viņā | viņās |
V | - | - |