Teorija

Valodas funkcionālie stili
Katrs valodas lietotājs atbilstoši savam nolūkam izvēlas valodas līdzekļus.
Lai izvēle notiktu pareizi, jāapsver vairāki jautājumi:
Kur notiks saziņa?
Kad notiks saziņa?
Kam domāts rakstītais/runātais teksts?
Kas tiks rakstīts/runāts?
Kāpēc tiks runāts/rakstīts?
 
Salīdzini abas situācijas!
gregs_pie_direktora.png
roulijs.png

Lai arī abās situācijās sarunas partneris vēršas pie Grega, vienā gadījumā uzruna ir oficiāla - ar vārdu un uzvārdu, bet otrā izmantots tikai personas vārds.
Pirmajā situācijā vienlaikus ar pieklājības frāzi ("lūgums") izvēlēti tādi vārdi ("nekavējoties", "ierasties"), kas pieprasa tūlītēju un ļoti konkrētu rīcību.
Otrajā situācijā izvēlēti vārdi, kas pieļauj gan dažādu rīcību (Gregs var piekrist un var arī atteikties spēlēties), gan liek precizēt dzirdēto (kad un kur spēlēties).
 
Un ko tu domā par šādām situācijām?
gregs_pie_direktora_preteji.png
roulijs_preteji.png

 Izklausās dīvaini, vai ne?
Ir  būtiski katrā saziņas situācijā izvēlēties atbilstošus valodas līdzekļus, lai nerastos dīvainas, smieklīgas vai pārprotamas situācijas. Vēl svarīgāk ir rūpīgi izvēlēties atbilstošos valodas līdzekļus rakstu darbos.
 
Lai teksts vai runa sasniegtu mērķi, tiek lietoti pieci literārās valodas stili:
1) zinātniskais (populārzinātniskais) stils;
2) publicistikas stils;
3) lietišķo rakstu valodas stils;
4) sarunvalodas stils;
5) daiļliteratūras valoda.
 
Atsauce:
Latviešu valodas mācība. Lasāmā grāmata/Skaidrīte Urževica. -Rīga, Zvaigzne ABC. – 2002. - 143 lpp.: il. - izmantotā literatūra: 39. – 40. lpp.
Pēc Džefa Kinnija "Grega dienasgrāmata" motīviem
http://foxhillmediacenter.wordpress.com/2011/10/25/pre-order-diary-of-a-wimpy-kid-6/