Teorija

Saziņa
Saziņa ir informācijas apmaiņa.
 
Saziņas veidi
Verbālā saziņa (ar vārdiem)
Neverbālā saziņa (bez vārdiem)
1. mutvārdu;
 
2. rakstveida.
1. žesti*;
 
2. stāja;
 
3. mīmika*;
 
4. signāli.
 
Verbālā mutvārdu saziņa
Viena no mutvārdu saziņas formām ir monologs – viena cilvēka runa.

Runas var būt dažādas, jo dažādi ir to mērķi un dažādi ir klausītāji.
Ir trīs runas veidi:
1. informatīvā runa – klausītāji tiek informēti par kādu noteiktu tēmu;
2. svētku runa – klausītāji tiek uzrunāti ar nolūku apsveikt, svinēt, godināt utt.;
3. pārliecināšanas runa – klausītāji tiek pārliecināti par kādu ideju, rīcību, viedokli utt.
 
Katram runas veidam ir kaut kas kopīgs ar citiem veidiem un vienlaikus tam piemīt savas atšķirības.
Informatīvajā un pārliecināšanas runā bieži tiek izmantoti fakti, bet pārliecināšanas runā fakti tiek izmantoti, lai panāktu klausītāju piekrišanu kādam viedoklim vai lai panāktu konkrētu rīcību.
Gan svētku, gan pārliecināšanas runa ir emocionāla. Svētku runa lielākoties būs svinīga, pozitīva, bet pārliecināšanas runā, lai ietekmētu klausītāju, jāvēršas ne tikai pie klausītāju prātiem, izmantojot faktus, bet arī pie jūtām.

Latviešu valodas ieskaitē mutvārdu daļas uzdevumā jārunā informatīvā vai pārliecināšanas runa – tas atkarīgs no izlozētā runas temata un paša autora iecerēm.
Runa tiek vērtēta pēc īpašiem kritērijiem.
Punkti
Saturs
Stāstījuma loģiskums
Pašizteiksme
Vārdu krājums
5 Runas saturs atbilst
tematam, pārliecinoši
argumenti, kā arī
skaidri izteikta
personiskā attieksme.

Precīzi izplānota runa: ir ievads, galvenā daļa
un nobeigums. Skaidri
attīstīta galvenā doma.
Ir savs stils, dabiska,
nesamākslota runa.
pareiza izruna un
intonācija.
Bagāts vārdu krājums,
precīzi izvēlēti un
lietoti vārdi, tēlaina
valoda.
4 Runa atbilst tematam.
Pietiekama argumentu
atlase.
Plānveidīgi veidota
runa, ir ievads, galvenā
daļa un nobeigums.
Pietiekami veiksmīgi
atklāts galvenais
tematā.
Ir personiskā
attieksme.
Pietiekami dabiska,
viegli uztverama runa.
Samērā precīza izruna
un intonācija.
Pietiekami bagāts
vārdu krājums,
atbilstošs vārdu
lietojums. Tēlaina
valoda. Ir atsevišķas
stila kļūdas.
3 Stāstījums
atbilst tematam.
Nepārliecinoši
argumenti. Nav
personiskās
attieksmes.


Ir mēģināts ievērot
plānveidību, galvenā
doma uztverama ar
grūtībām.
Runa samākslota,
frāžaina. Izvēlētā
intonācija neatbilst
temata izklāstam.
Kļūdas izrunā un
intonācijā.
Trūcīgs vārdu krājums,
vairākas stila kļūdas,
vienveidīgi teikumi.
2 Runa daļēji atbilst
tematam.
Haotisks stāstījums. Neizteiksmīga, grūti
uztverama runa.
Nepietiekams vārdu
krājums domas
izteikšanai, nabadzīga
valoda.
1 Runa neatbilst
tematam.


Runa veidota
no atsevišķiem
teikumiem, doma nav
uztverama.
Runā aprautiem
teikumiem. pauzē.
Trūcīgs vārdu krājums,
daudz stila kļūdu.
 
Verbālā rakstveida saziņa
Rakstveida saziņas veidi ir dažādi – tie atkarīgi no saziņas mērķa, adresāta un adresanta.

6. klasē apgūstamie lietišķie raksti:
- skolēnu saraksts;
- iesniegums;
- instrukcija;
- sludinājums;
- vēstule;
- intervija;
- anotācija;
- scenārijs.
 
Neverbālā saziņa
Lai pateiktu otram, ka ir skumji vai priecīgi, ne vienmēr ir nepieciešami vārdi. Emocijas, arī informāciju varam nodot ar žestu vai mīmikas palīdzību.
Žestus ikdienā lieto ne tikai cilvēki ar dzirdes vai/un runas traucējumiem. Jebkurš cilvēks katru dienu izmanto žestus atbilstoši saziņas situācijai.
Piemērs:
Ja tu vaicā mammai atļauju doties uz kino, bet viņa tikai piekrītoši pamāj ar galvu, tad arī šī ir neverbālā saziņa.
Ja tu nāc no skolas sakumpis, smagi velkot kājas, vecākiem ir skaidrs, ka diena nav bijusi tik laba, kā cerēts.
Ja tu draugam stundas laikā piemiedz ar aci, tad arī tā ir neverbālā saziņa, kuras mērķis un temats ir zināms vien jums diviem.
 
Īpašs saziņas līdzeklis ir signāli. Ir signāli, kuru nozīme zināma visiem, ir tādi, kuri tiek lietoti noteiktās saziņas situācijās.
Piemērs:
Ja policijas mašīna brauc ar ieslēgtu skaņas un gaismas signālu, tad pārējie satiksmes dalībnieki zina, ka steidzami jādod ceļš.
Kuģis, tuvojoties ostai, mēdz dot īpašus skaņu signālus, kas informē un brīdina ostas darbiniekus.
 
Auditorija – klausītāju kopums.
Mīmika – sejas muskuļu kustības (dabiskas vai spēlētas), kas atspoguļo psihiskos un emocionālos stāvokļus.
Žests – izteiksmīga kustība (parasti ar rokām).
 
Atsauce:
Valodas labirinti/Antra Rudzīte, Daina Štokmane. -Rīga : Zvaigzne ABC, 2008. – 224 lpp. :il. – izmantotā literatūra: 10.-13.lpp.
http://visc.gov.lv/eksameni/vispizgl/uzdevumi/2010/6klase/6kl_latv_val.pdf