Saziņa ir informācijas apmaiņa.
 
Saziņas veidi:
 
Verbālā saziņa (ar vārdiem)
Neverbālā saziņa (bez vārdiem)
  1. mutvārdu;
     
  2. rakstveida.
  1. žesti*;
     
  2. stāja;
     
  3. mīmika*;
     
  4. signāli.
 
Verbālā mutvārdu saziņa
Viena no mutvārdu saziņas formām ir monologs – viena cilvēka runa.
Runas var būt dažādas, jo dažādi ir to mērķi un dažādi ir klausītāji.
Ir trīs runas veidi:
  1. informatīvā runa – klausītāji tiek informēti par kādu noteiktu tēmu;
  2. svētku runa – klausītāji tiek uzrunāti ar nolūku apsveikt, svinēt, godināt utt.;
  3. pārliecināšanas runa – klausītāji tiek pārliecināti par kādu ideju, rīcību, viedokli utt.
Katram runas veidam ir kaut kas kopīgs ar citiem veidiem un vienlaikus tam piemīt savas atšķirības.
 
Informatīvajā un pārliecināšanas runā bieži tiek izmantoti fakti, bet pārliecināšanas runā fakti tiek izmantoti, lai panāktu klausītāju piekrišanu kādam viedoklim vai lai panāktu konkrētu rīcību.
 
Gan svētku, gan pārliecināšanas runa ir emocionāla. Svētku runa lielākoties būs svinīga, pozitīva, bet pārliecināšanas runā, lai ietekmētu klausītāju, jāvēršas ne tikai pie klausītāju prātiem, izmantojot faktus, bet arī pie jūtām.
 
Latviešu valodas ieskaitē mutvārdu daļas uzdevumā jārunā informatīvā vai pārliecināšanas runa – tas atkarīgs no izlozētā runas temata un paša autora iecerēm.
 
Runa tiek vērtēta pēc īpašiem kritērijiem.
 
Punkti
Saturs
Stāstījuma loģiskums
Pašizteiksme
Vārdu krājums
5
Runas saturs atbilst tematam, pārliecinoši argumenti, kā arī skaidri izteikta personiskā attieksme.
Precīzi izplānota runa: ir ievads, galvenā daļa un nobeigums. Skaidri attīstīta galvenā doma.
Ir savs stils, dabiska, nesamākslota runa. Pareiza izruna un intonācija.Bagāts vārdu krājums, precīzi izvēlēti un lietoti vārdi, tēlaina valoda.
4
Runa atbilst tematam. Pietiekama argumentu atlase.Plānveidīgi veidota runa, ir ievads, galvenā daļa un nobeigums. Pietiekami veiksmīgi atklāts galvenais tematā.Ir personiskā attieksme. Pietiekami dabiska, viegli uztverama runa. Samērā precīza izruna un intonācija. Pietiekami bagāts vārdu krājums, atbilstošs vārdu lietojums. Tēlaina valoda. Ir atsevišķas stila kļūdas.
3
Stāstījums atbilst tematam. Nepārliecinoši argumenti. Nav personiskās attieksmes.Ir mēģināts ievērot plānveidību, galvenā doma uztverama ar grūtībām.Runa samākslota, frāžaina. Izvēlētā intonācija neatbilst temata izklāstam. Kļūdas izrunā un intonācijā. Trūcīgs vārdu krājums, vairākas stila kļūdas, vienveidīgi teikumi.
2
Runa daļēji atbilst tematam.Haotisks stāstījums.Neizteiksmīga, grūti uztverama runa.Nepietiekams vārdu krājums domas izteikšanai, nabadzīga valoda.
1
Runa neatbilst tematam.Runa veidota no atsevišķiem teikumiem, doma nav uztverama.Runā aprautiem teikumiem, pauzē.Trūcīgs vārdu krājums, daudz stila kļūdu.
 
Verbālā rakstveida saziņa
Rakstveida saziņas veidi ir dažādi – tie atkarīgi no saziņas mērķa, adresāta un adresanta.
 
6. klasē apgūstamie lietišķie raksti:
  • skolēnu saraksts;
  • iesniegums;
  • instrukcija;
  • sludinājums;
  • vēstule;
  • intervija;
  • anotācija;
  • scenārijs.
 
Neverbālā saziņa
Lai pateiktu otram, ka ir skumji vai priecīgi, ne vienmēr ir nepieciešami vārdi. Emocijas, arī informāciju varam nodot ar žestu vai mīmikas palīdzību.
Žestus ikdienā lieto ne tikai cilvēki ar dzirdes vai/un runas traucējumiem. Jebkurš cilvēks katru dienu izmanto žestus atbilstoši saziņas situācijai.
Piemērs:
Ja tu vaicā mammai atļauju doties uz kino, bet viņa tikai piekrītoši pamāj ar galvu, tad arī šī ir neverbālā saziņa.
Ja tu nāc no skolas sakumpis, smagi velkot kājas, vecākiem ir skaidrs, ka diena nav bijusi tik laba, kā cerēts.
Ja tu draugam stundas laikā piemiedz ar aci, tad arī tā ir neverbālā saziņa, kuras mērķis un temats ir zināms vien jums diviem.
Īpašs saziņas līdzeklis ir signāli. Ir signāli, kuru nozīme zināma visiem, ir tādi, kuri tiek lietoti noteiktās saziņas situācijās.
Piemērs:
Ja policijas mašīna brauc ar ieslēgtu skaņas un gaismas signālu, tad pārējie satiksmes dalībnieki zina, ka steidzami jādod ceļš.
Kuģis, tuvojoties ostai, mēdz dot īpašus skaņu signālus, kas informē un brīdina ostas darbiniekus.
Auditorija – klausītāju kopums.
Mīmika – sejas muskuļu kustības (dabiskas vai spēlētas), kas atspoguļo psihiskos un emocionālos stāvokļus.
Žests – izteiksmīga kustība (parasti ar rokām).