Latviešu valodā vairumam vārdu ir gan vienskaitļa, gan daudzskaitļa formas.
Vārda skaitli norāda vārda nozīme un galotne.
Vīriešu dzimtē lietvārdiem daudzskaitļa nominatīvā ir galotne -i.
Sieviešu dzimtē lietvārdiem daudzskaitļa nominatīvā ir galotnes -as, -es, -is.
| Vienskaitlis | Daudzskaitlis |
|
devējs
ceļš brālis oga zemene pirts |
devēji
ceļi brāļi ogas zemenes pirtis |
Lai arī lielākajai daļai latviešu valodas vārdu ir abu skaitļu formas, ir izņēmumi.
Vārdus, kurus lieto tikai vienskaitļa formā, sauc par vienskaitliniekiem.
Vienskaitlī lieto atsevišķu vielu, abstraktu jēdzienu, rakstura iezīmju un vietvārdu nosaukumus.
Vārdus, kurus lieto tikai vienskaitļa formā, sauc par vienskaitliniekiem.
Vienskaitlī lieto atsevišķu vielu, abstraktu jēdzienu, rakstura iezīmju un vietvārdu nosaukumus.
Piemērs:
piens
brīvība
čaklums
Saldus
brīvība
čaklums
Saldus
Vārdus, kurus lieto tikai daudzskaitļa formā, sauc par daudzskaitliniekiem.
Daudzskaitlī lieto dažus vietvārdus, mājvārdus, labības, svētku un notikumu nosaukumus, izjūtu apzīmējumus un to rīku un priekšmetu apzīmējumus, kuri lietojami pārī.
Daudzskaitlī lieto dažus vietvārdus, mājvārdus, labības, svētku un notikumu nosaukumus, izjūtu apzīmējumus un to rīku un priekšmetu apzīmējumus, kuri lietojami pārī.
Piemērs:
Vidriži
“Ceļapīteri”
mieži
bēdas
apavi
brilles
“Ceļapīteri”
mieži
bēdas
apavi
brilles