27.
februārī
Diagnosticējošais darbs MATEMĀTIKĀ 6. KLASEI
Trenējies ŠEIT!

Teorija

Vārdus darina, tos atvasinot ar priedēkļiem, galotnēm, izskaņām, kā arī veidojot salikteņus.
 
Lietvārdu atvasināšana ar priedēkļiem
Priedēklis ir vārda daļa, kas atrodas pirms saknes.
Nosakot vārda sastāvu, to pasvītro ar viļņotu līniju.
 
aiz-
ap-
at-
bez-
caur-
ie-
iz-
ne-
no-
pa-
pār-
pēc-
pie-
pret-
sa-
uz-
aiz-mugure
ap-skāviens
at-gādinājums
bez-cerība
caur-braukšana
ie-sniegums
iz-sniegšana
ne-laime
no-brauktuve
pa-slēptuve
pār-liecība
pēc-nācējs
pie-došana
pret-skats
sa-biedrība
uz-devums
 
Latviešu valodā parasti vārdus atvasina tikai ar vienu priedēkli.
Izņēmumi ir nolieguma priedēklis ne- un vajadzību izsakošais priedēklis jā- (darbības vārdu formās).
Piemērs:
neizdarība - ne-iz-darība
 
Lietvārdu atvasināšana ar izskaņām
Izskaņa ir vārda pēdējais piedēklis kopā ar vārda galotni.
 
Vārds
Sakne
Piedēklis
Galotne
Izskaņa
zemnieks
zem
niek
s
nieks
zemenīte
zem
en, īt
e
īte

Personu nosaukumus atvasina ar izskaņām
-ājs, -āja
-ējs, -ēja
-ene, -ēns, -iene
-ēknis, -ēkne
-ietis, -iete
-iķis, -iķe
-(i)nieks, -(i)niece
-onis, -one, -oņa
-tājs, -tāja
-ulis, -ule
ēdājs, ēdāja
ēdējs, ēdēja
meitene, meitēns, hercogiene
audzēknis, audzēkne
latvietis, latviete
jumiķis, jumiķe
dzirnavnieks, dzirnavniece
varonis, varone, čaboņa
lasītājs, lasītāja
mazulis, mazule
 
Izskaņas -ājs, -āja norāda uz tādu darītāju, kas darbību veic regulāri, vienmēr, bet izskaņas -ējs, -ēja– uz tādu darītāju, kas darbību veic tikai konkrētā brīdī.
Piemērs:
Ēdājs – tas, kas vienmēr ēd (starpbrīžos, stundās).
Ēdējs – tas, kas pašlaik ēd pusdienas (brokastis utt.).
Ja novada nosaukums beidzas ar izskaņu -gale, tad iedzīvotāju nosaukumus atvasina ar izskaņām -ietis, -iete.
Piemērs:
Latgale – latgalietis, latgaliete
Zemgale – zemgalietis, zemgaliete
Ja novada nosaukums beidzas ar izskaņu -zeme, tad iedzīvotāju nosaukumus atvasina ar izskaņām -nieks, -niece.
Piemērs:
Kurzeme – kurzemnieks, kurzemniece
Vidzeme – vidzemnieks, vidzemniece
 
Dzīvnieku nosaukumus atvasina ar izskaņām
-enis
-ene
-ulis
rubenis, aklenis (dundurs)
lācene, zvīņene (kukainis)
brūnulis (tauriņš), omulis (zivs)

Augu nosaukumus atvasina ar izskaņām
-ājs
-ene
avenājs
avene
 
Priekšmetu nosaukumus atvasina ar izskaņām
-eklis, -ēklis
-īkla, -īklis, -kl(i)s
-nīca, -nieks
-(s)lis
-tava
-tuve
-ulis
tēmēklis
pavārnīca
kāpslis

Vietu nosaukumus atvasina ar izskaņām 
-aine
-ājs
-iena, -iene, -iens
-ija
-nīca
-tava
-tuve
priedaine
avenājs
paliena

Ar izskaņu -tava atvasina vietu nosaukumus no atvasinātiem vārdiem (ir sakne un vismaz viens piedēklis).
Piemērs:
gludināt – gludinātava
laimēt – laimētava
tirgot – tirgotava
Ar izskaņu -tuve atvasina vietu nosaukumus no pirmatnīgiem vārdiem (ir tikai sakne un galotne).
Piemērs:
siet – sietuve
malt – maltuve
vērpt – vērptuve
 
Abstraktu jēdzienu nosaukums atvasina ar izskaņām
-atne
-enis
-ība
-klis
-tne
-ums
sapratne
lielība
uztraukums

Darbību nosaukumus atvasina ar izskaņām
-ieks
-oņa
-šana
-šanās
-ums
murdoņa
ķeršana
braukāšanās

Īpašību nosaukumus atvasina ar izskaņām
-ums
-ība
mundrums
laipnība

Ar izskaņām var izrādīt attieksmi pret vārdu - pozitīvu vai negatīvu.
Izskaņa var būt gan ar mīlinājuma, pamazinājuma vai nievājuma nozīmi.
-elis, -ele
-ene, -ēns
-iņš, -iņa
-ītis, -īte
-sniņa
-tiņš, -tiņa
netīrelis, lapele
vilcēns
galdiņš, dieniņa
sunītis, pīlīte
sirsniņa
medutiņš
 
Lietvārdus var atvasināt arī ar galotnēm.
Mainot vārda galotni un izmantojot citus vārddarināšanas līdzekļus, iespējams iegūt no sākotnējiem vārdiem nozīmes ziņā atšķirīgus vārdus.
līksm-s
kakl-s
līksm-e
apkakl-e
 
No diviem dažādas nozīmes vārdiem var izveidot trešo atšķirīgas nozīmes vārdu.
Veidojot salikteņus, pirmais vārds var gan zaudēt galotni, gan to saglabāt.
Piemērs:
liels + saimnieks – lielsaimnieks
(galotne vārdam liels zudusi)
 
uguns + grēks – ugunsgrēks
(galotne vārdam uguns saglabāta)
  
Atsauce:
Valodas labirinti. Latviešu valoda 6. klasei/Antra Rudzīte, Daina Štokmane. -Rīga : Zvaigzne ABC, 2008. -222 lpp. :il. - izmantotā literatūra: 66.- 71. lpp.