Teorija

Lietvārda dzimte
Latviešu valodā lietvārdiem ir divas dzimtes – sieviešu un vīriešu dzimte.
Dzimti norāda vārda nozīme un lietvārda galotne.
Svarīgi!
Lai noteiktu lietvārda dzimti, lietvārds jāpārveido vienskaitļa nominatīva formā.
 
Vienskaitļa nominatīva formu sauc par lietvārda pamatformu. Tieši pēc šīs formas nosaka gan dzimti, gan deklināciju.
Sieviešu dzimte
Vīriešu dzimte
Piemērs:
doma
spāre
nakts
Piemērs:
putns
ceļš
zaķis
apvidus

Lai noteiktu dzimti, var izmantot norādāmos vietniekvārdus tas un .
Tas attiecināms uz vīriešu dzimtes lietvārdiem, – uz sieviešu dzimtes lietvārdiem.
Piemērs:
tas putns - vīriešu dzimte
tā nakts - sieviešu dzimte
 
Vīriešu dzimtes lietvārdiem vienskaitļa nominatīvā ir galotnes
-s, -š, -is, -us
Piemērs:
nācējs
vējš
gulbis
medus

Sieviešu dzimtes lietvārdiem vienskaitļa nominatīvā ir galotnes
-a, -e, -s
Piemērs:
mala
roze
pirts

Latviešu valodā ir vārdi, kuriem ir sieviešu dzimtes galotne -a, bet kuri tiek lietoti attiecībā arī uz vīriešu dzimti.
guļava
(tā) guļava Maija
(tas) guļava Pēteris

Šādus lietvārdus sauc par kopdzimtes lietvārdiem, un to dzimte ir nosakāma tikai pēc vārda lietojuma konkrētā tekstā.
Šiem lietvārdiem atšķiras datīva locījuma forma.
guļavai Maijai
guļavam Pēterim


Atsauce:
Latviešu valoda 5. klasei/Dzintra Paegle. -Rīga: Zvaigzne ABC, 1996. -333 lpp. :il. - izmantotā literatūra: 120. – 121. lpp.