Teorija

Katrā dzīvā valodā ienāk agrāk nelietoti vārdi, jo tie nepieciešami jaunu jēdzienu nosaukšanai. Tie ir jaunvārdi, kas agrāk nav lietoti, bet kas ienāk valodā un nostiprinās.
Jaunvārdi ir vārdi, kas agrāk nav lietoti, bet tagad ienākuši un nostiprinājušies literārās valodas vārdu krājumā.
Jaunvārdi nemitīgi papildina vārdu krājumu, tie ir nepieciešami jaunu jēdzienu un jaunu parādību apzīmēšanai.
 
Noteikt vārda rašanās laiku un lietošanas ilgumu var tikai pēc vēsturiskajām vārdnīcām.
Tas vien, ka vārds nav reģistrēts vārdnīcās, vēl nenozīmē, ka vārds valodā ir jauns. Dažreiz paiet ilgi gadi, kamēr jaunie vārdi iekļūst vārdnīcās.
 
Jaunvārdu darināšanā vislielākā loma ir dažādiem atvasinājumiem.
Daudzi no tiem ir veidoti ar ļoti parastām latviešu valodas izskaņām, piemēram, -tājs, -nieks, -ums.
 
Piemēram, ar izskaņu -tājs darināti lietvārdi, kas apzīmē profesionālus darītājus, arī mašīnu vai to daļu nosaukumus:
atsveķotājs, piekabinātājs, atskaņotājs, drupinātājs (akmeņu drupinātājs), gubotājs (salmu gubotājs), izkliedētājs (kūtsmēslu izkliedētājs), sasmalcinātājs (barības sasmalcinātājs), skalotājs (sakņu skalotājs).

Ar izskaņu -nieks ir darināti daudzi personu nosaukumi:
aprakstnieks, atpūtnieks, sagādnieks, stāstnieks, izcilnieks, neklātnieks.
  
Ar izskaņu -ums ir darināti lietvārdi, kas nosauc pabeigtu darbību vai tās rezultātu:
apkopojums, atainojums, izgaismojums, kārtojums, skanējums, redzējums.
 
Jaunu latvisku vārdu darināšanā galvenokārt izmantoti trīs paņēmieni:
  • atvasināšana ar latviskām izskaņām:
    gaisotne, priekšmetiskums, esamība, stāstnieks;
      
  • atvasinājumi ar galotni -e vai izskaņu -sme:
    apgaisme, apsilde, atvirze, izdale (izdales materiāli), izpēte, noslodze, pārslodze, pārstrāde, piespēle;
    augsme, izaugsme, celsme, plauksme;
     
  • vārdu krājumu papildina arī ar salikteņiem:
    kastaņbrūns, tēraudciets, blakusvāģis, turpceļš, maznodrošinātība.
 
Attīstoties informācijas tehnoloģijām, mūsu valodā ienākuši jauni vārdi - dators, datorzinības, internets, tīkls utt.
 
Atsauce:
Latviešu valoda 5.klasei/Gunta Suhanova un autoru kolektīvs.- Rīga: RaKa, 2001. - 136 lpp. :il.- izmantotā literatūra: 112 -114.lpp.
http://www.liis.lv/latval/leksikologija/leksikolog/leks24.htm