Vārdu krājums mainās un attīstās līdz ar sabiedrības attīstību. Pārmaiņas sabiedriski politiskajā dzīvē, ekonomikā, zinātnē, tehnikā un kultūras dzīvē rada vajadzību pēc jauniem vārdiem. Tai pašā laikā daļa vārdu kļūst neaktuāli un pamazām zūd. No jauna rodas vairāk vārdu nekā zūd, tāpēc vārdu krājums paplašinās.
 
Jo bagātāks ir cilvēka vārdu krājums, jo labāk viņš spēj izteikties.
Ikdienas sarunu leksika aptver 4000-5000 vārdu, bet var iztikt arī ar pāris tūkstošiem vārdu.
 
Valodas lielu daļu veido neitrāla leksika. Tas ir vārdu krājuma pamats.
Piemērs:
skola, dārzs, vakariņas, kultūra, mēnesis, nebūt, viņš, kas, bet, caur
 
Daļu valodas krājuma veido vārdi ar īpašu stilistisku vai emocionālu nokrāsu: poētismi, sarunvalodas vārdi, vienkāršrunas vārdi.
 
Poētismiem ir raksturīgs emocionāls pacēlums, svinīgums, dzejiska noskaņa.
Visbiežāk tie sastopami daiļliteratūrā, īpaši dzejā.
Katram poētismam var atrast atbilstošu neitrālu vārdu.
Piemērs:
daiļš - skaists
tēvija - dzimtene
ziedonis - pavasaris
Sarunvalodas vārdus lietojam ikdienas sarunās, bet noteikti nelietosim oficiālās attiecībās, piemēram, sarunā ar direktori. Tie ir vienkāršāki, nav tik oficiāli kā neitrālā leksika. Sarunvalodā izmantojam arī sakāmvārdus, frazeoloģismus vai parunas.
Piemērs:
tiesāt, ņukāt, stūķēt iekšā - ēst
pūst pīlītes, stāstīt pasakas, mānīties - melot
Vienkāršrunas vārdi pieder pie neliterārās leksikas, tie ir rupji un tiek lietoti, lai kādu aizskartu vai apvainotu.
Piemērs:
ģīmis - seja
bolās - skatās
visi lamu vārdi
Emocionālu attieksmi izsaka arī deminutīvi - vārdi pamazinājuma formā.
Piemērs:
māsiņa - pozitīva attieksme
puišelis - negatīva attieksme