Teorija

Vārdiem var būt viena vai vairākas nozīmes.
Katram vārdam ir kāda nozīme:
māja, kāja, dārzs, sniegpulkstenīte, draugs.
Skaņu savienojums, kas neko nenozīmē, nav vārds:
ghikre, apdreto, dortlejka.
Vārdus, kuriem ir viena nozīme, sauc par viennozīmīgiem vārdiem.
Vārdus, kuriem ir vairākas nozīmes, sauc par daudznozīmīgiem vārdiem.
Viennozīmīgu vārdu var saprast arī tad, ja tas nav teikumā:
skola, dēls, gulēt, balts, viņš.
  
Lielākā daļa vārdu ir daudznozīmīgi vārdi, un to nozīme atklājas tikai teikumā.
Piemērs:
Meitenei ir zilas acis. (acs - redzes orgāns)
Lāpāmajai adatai ir liela acs. (šūšanas priekšmeta caurums, kurā iever diegu)
Saruna notiks aci pret aci. (viens otram pretī)
Runāties zem četrām acīm. (runāties divatā)
Vārda nozīmi vari noskaidrot Latviešu literārās valodas vārdnīcā.
Vari izmantot arī vārdnīcas internetā.
 
Pēc tēlainības vārdus lieto tiešā nozīmē un pārnestā nozīmē.
Piemērs:
tiešā nozīme - kult labību, kult sviestu, kult olas
pārnestā nozīme - kult mēli (daudz runāt); kult kucēnu (pērt kucēnu); dzīvo, cepuri kuldams (labi dzīvo)
Vārda lietošana pārnestā nozīmē ļauj izteikties spilgti, tēlaini, emocionāli.
  
Atsauce:
Latviešu valoda 5.klasei/Gunta Suhanova un autoru kolektīvs.- Rīga: RaKa, 2001. - 136 lpp. :il.- izmantotā literatūra: 88.- 92.lpp.
http://valoda.ailab.lv/latval/pamatskolai/leksikologija/AN28.swf