Vārdnīca ir grāmata, kurā alfabētiskā secībā ir sakārtoti kādas valodas vārdi un doti to tulkojums citā valodā, skaidrojums, izruna un cita informācija.
Attīstoties internetam, ir parādījušās arī virtuālās jeb online vārdnīcas.
Pasaulē par vienu no vecākajām vārdnīcām var uzskatīt Eblā (mūsdienu Sīrijas teritorijā) atrasto māla plāksnīšu krājumu, kurā ap 1500 ebliešu raksta zīmēm ir iztulkoti šumeru valodā.
Vārdnīca ir informācijas avots, tās uzdevums sniegt īsu, raksturīgu informāciju, kas būtu pēc iespējas ērti un ātri sameklējama.
Gadu tūkstošos, kopš rakstītas vārdnīcas, izveidojušies divi galvenie vārdnīcu tipi.
Gadu tūkstošos, kopš rakstītas vārdnīcas, izveidojušies divi galvenie vārdnīcu tipi.
Valodu vārdnīcas | Enciklopēdijas |
Galveno uzmanību pievērš vārdam, kas izsaka jēdzienu vai apzīmē kādu priekšmetu vai parādību.     | Sniedz informāciju par vārda nosaukto priekšmetu vai parādību, nevis par pašu vārdu.     |
Vārdnīcas lietojam dažādās sadzīves nozarēs. Gan sadzīves, gan darba nozarēs vārdnīca ir nepieciešama rokasgrāmata.
Zinātniskajos darbos ir dažādi vārdnīcu iedalījumi.
Viens iedalījums ir šāds: skaidrojošās, fiksējošās un tulkojošās vārdnīcas.
Skaidrojošajās vārdnīcās tiek analizētas un skaidrotas kādas valodas vārdu nozīmes. Skaidrojošajā vārdnīcā ir jāparāda vārda būtība un jāatklāj visi īpatnējie vārda lietojumi, tāpēc katram vārdam ir daudz piemēru.
Fiksējošajās vārdnīcās tiek dots vārdu saraksts ar noteiktu mērķi - parādīt katra vārda formu.
Piemērs:
krietns -ais; s. -a, -a (vīriešu dzimtes vienskaitļa nominatīvs ar nenoteikto galotni, ar noteikto galotni krietnais, sieviešu dzimtes vienskaitļa nominatīvs ar nenoteikto galotni krietna, ar noteikto galotni krietnā, adjektīvs).
Tulkojošās vārdnīcas - parasti tās ir divvalodu vārdnīcas, bet arvien biežāk ir pieejamas arī vairākvalodu vārdnīcas.
Enciklopēdija ir rakstisks zināšanu apkopojums.
Enciklopēdijas var būt:
Enciklopēdijas var būt:
- vispārīgas, saturot rakstus par daudzām dažādām nozarēm,
- specializēties kādā no nozarēm - piemēram, medicīnas enciklopēdijas.
Doma par visu pasaules zināšanu apkopošanu vienuviet radās jau senajā pasaulē, kaut gan termins enciklopēdija radās 16. gs. Terminoloģiskās vārdnīcas un zināšanu apkopojumi tika sastādīti jau Senajā Ēģiptē un Senajā Ķīnā 2. gadu tūkstotī p.m.ē. Viens šāds apkopojums ir Aleksandrijas bibliotēka. Daudzi senatnes rakstnieki (piemēram, Aristotelis) centās izsmeļoši aprakstīt zināšanas visās nozarēs.
Viens no nozīmīgākajiem enciklopēdistiem bija Plīnijs Vecākais, kas uzrakstīja "Dabas Vēsturi" - 37 sējumu dabas aprakstu, kas bija plaši izplatīts Eiropā līdz pat viduslaikiem.
Viens no nozīmīgākajiem enciklopēdistiem bija Plīnijs Vecākais, kas uzrakstīja "Dabas Vēsturi" - 37 sējumu dabas aprakstu, kas bija plaši izplatīts Eiropā līdz pat viduslaikiem.
Internetvārdnīcas
Ir vairākas vārdnīcas internetā, kas apvieno vairāku vārdnīcu tipus, piemēram, google.com vārdnīca translate.google.com.