Teorija

Interesantas lietas par valodām
  - Japāņi izvairās no vārdiem „nē, nevaru, nezinu” it kā tie būtu lamu vārdi.

  - Vairākās Amazones indiāņu valodās 2 ir lielākais skaitlis, ko var izteikt. Lielākus skaitļus neizrunā, bet rāda ar pirkstiem.

  - Āfrikā tiek runāts aptuveni 1000 valodās.

  - Trīspadsmit pasaules valodās runā vairāk par 100 miljoniem cilvēku – ķīniešu, angļu, hindu, spāņu, krievu, arābu, bengāļu, portugāļu, malaiju-indonēziešu, franču, vācu, urdu.

  - 500 000 cilvēku izmanto amerikāņu zīmju valodu, vienu no lielākajām zīmju valodām pasaulē. Tomēr ASV un Anglijas nedzirdīgie cits citu nesaprot.

  - Visvairāk runātā pasaules valoda ir ķīniešu valoda (885 miljoni cilvēku). Tajā runā aptuveni 70% no Ķīnas iedzīvotājiem.

  - Vissenākais burts ir o, kurš nav mainījis savu ārējo izskatu kopš apmēram 1300. g. p. m. ē.

  - Uzskata, ka visgrūtāk iemācāmā pasaules valoda ir basku valoda, kurā runā ziemeļrietumu Spānijā un dienvidrietumu Francijā.

  - Pasaulē ir 6500 (41,806 ) dzīvu valodu, taču apmēram 2000 no tām runātāju skaits nepārsniedz 1000.
Interesantas-lietinas-10.jpg
  - Angļu valoda ir visplašāk izplatītā valoda pasaulē. Apmēram 400 miljoniem cilvēku angļu valoda ir dzimtā valoda.
 
  - Vācu valoda ir populāra svešvaloda skolās, it sevišķi Eiropā, ASV un Japānā, arī Latvijā. Vācu alfabēts sastāv no 26 latīņu alfabēta burtiem. Vācu valodā ir aptuveni 420 000 vārdu, tai skaitā ap 100 000 svešvārdu.
 
  - Igauņu valodā  ir ļoti gari vārdi. Igauņu valodā ir tikai četri darbības vārdu laiki – viena tagadne un trīs pagātnes. Nākotnes igauņu valodā nav. Salikteņos blakus var atrasties pat seši vai septiņi patskaņi.
 
  - Pasaulē krievu (krievu: русский язык, russkij jazyk) valodā runā vairāk nekā 300 -350  milj. cilvēku. Krievu valodā Latvijā prot runāt 94% iedzīvotāju (latviešu valodā 91%). Viennozīmīgi nevar nosaukt garāko vārdu krievu valodā. Viens no tādiem -  метилпропенилендигидроксициннаменилакриловая (кислота) - skābes nosaukums, kas satur 44 burtus. Viens no garajiem vārdiem, kas apzīmē cilvēka vecumu - восьмидесятичетырёхлетний (astoņdesmitčetrgadīgs) - 25 burti.
 
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,7 miljoniem cilvēku. Visvairāk latviešu valodas pratēju ārpus Latvijas ir Īrijā, Austrālijā, ASV, Zviedrijā, Lielbritānijā, Vācijā, Brazīlijā, Krievijā.
 
Latviešu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes. Kopā ar lietuviešu valodu tā veido baltu valodu grupu.
Interesantas-lietinas-9.jpg
 
Latviešu valodai ir trīs pamatdialekti, ko var sīkāk iedalīt atsevišķās izloksnēs. Lībiskais (tāmnieku) dialekts iedalās Kurzemes un Vidzemes izloksnēs. Vidusdialekts iedalās kursiskās, zemgaliskās un Vidzemes izloksnēs. Augšzemnieku dialekts iedalās sēliskās un latgaliskās izloksnēs. Latviešu literārās valodas pamatā irvidusdialekts.
 
Pirmais dekrēts par oficiāla statusa piešķiršanu latviešu valodai tika publicēts 1918.gada 4.janvārī t.s. IskolataRepublikā Valkā. Ar šo dekrētu latviešu valodai tika piešķirtas vienlīdzīgas tiesības ar vācu un krievu valodu. Pēc Latvijas Republika proklamēšanas 1918.gada 18. novembrī tika pieņemti vairāki normatīvi akti, kas nostiprināja latviešu valodas statusu. Taču likums par latviešu valodu kā valsts valodu tika pieņemts tikai 1935.gadā.
 
1940. gadā pēc Latvijas Republikas inkorporācijas Padomju Savienībā latviešu valodai valsts valodas statuss zuda. Liela citu tautību cilvēku ieplūšana Latvijā un krievu valodas uzspiešana mazināja latviešu valodas nozīmi Latvijā. Tā zaudēja funkcionēšanas iespējas daudzās sabiedrības darbības sfērās.
 
1988.gadā, trešās atmodas laikā, 354 000 Latvijas iedzīvotāju balsu jeb tautas nobalsojums par savu valodu kā valsts valodu lika LPSR Augstākajai padomei pieņemt papildinājumu Konstitūcijā, un tas skan šādi - „Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas valsts valoda ir latviešu valoda". 1988.gada 6.oktobrī tika pieņemts lēmums par valsts valodas statusa piešķiršanu latviešu valodai.
Atsauce:
http://valodupasaule.lv/lv/fakti/latviesu-valoda
http://www.spoki.lv/vesture/Interesantas-lietinas-par-valodu/382941