Teorija

Valoda kā bagātība
Jebkurai lietai, mehānismam ir sava noteikta uzbūve, bez kuras šī lieta nefunkcionē. Arī valodai ir savas "detaļas". Ja tu pateiksi vārdu "varde", tad diez vai kāds, kurš prot tavu dzimto valodu, iedomāsies, ka tas ir kaut kas balts, pūkains un lido. Vārds ir valodas zīme, un katrs cilvēks zina savas valodas zīmes. Vārdu valodā ir daudz, un neviens nevar saskaitīt vai nosaukt visus vienas valodas vārdus.
 
Pasaulē runā apmēram 6000 valodās. Diez, ja visu valodu vārdus sarakstītu citu aiz cita, cik tūkstoši vai miljoni kilometru būtu? XXI gadsimta beigās, kā uzskata daļa valodnieku, 90 procenti valodu pazudīs. Tātad pazudīs arī valodu daudzveidība. Pasaule kļūs vienveidīgāka un nabadzīgāka. Jau tagad cilvēki cenšas savu valodu vienkāršot, izmantojot arvien vairāk svešvārdu.
 
Viens no valodas saglabāšanas priekšnoteikumiem ir, lai tajā runātu vismaz 10 000 tās lietotāju. Pēdējā gadu tūkstotī izzudušas jau apmēram 3000 valodas. Kāda nākotne sagaida latviešu valodu? Vai arī latviešu valodai draud bojā eja? Cilvēku skaits, kas runā savā dzimtajā valodā, sasniedz aptuveni 1,5 miljonus. Latviešu valoda ir Latvijas Republikas valsts valoda, jo Latvija ir vienīgā valsts pasaulē, kas var uzņemties atbildību par latviešu valodas saglabāšanu.
 
Latviešu valodu nerunā visur vienādi. Gandrīz katrā apgabalā novērojama sava valodas īpatnība jeb izloksne. Pamatojoties uz šīm īpatnībām, izšķirami trīs galvenie latviešu valodas dialekti:
     - lībiskais dialekts,
     - vidus dialekts,
     - augšzemnieku dialekts.
dialekti.jpg
 
Kaut arī izloksnes nav literārā valoda, tomēr dažādos apvidos atšķirīgi runātā valoda ir latviešu kultūras bagātība, jo tā ir valodas dažādība un krāsainība.
kart1.bmp
Tādus vārdus, ko lieto tikai noteiktā apvidū un kas nav pazīstami visiem valodas runātājiem, sauc par apvidvārdiem.
Piemērs:
Kurzemē, Zemgalē, Vidzemes rietumos saka "pīlādzis", Vidzemes un Zemgales austrumos- "sērmūkslis", bet Latgalē- "čērmūkša".
 
Katrai tautai ir sava valoda, tomēr ne visi vienas tautas pārstāvji to runā vienādi. Ikdienā ģimenē cilvēki runā citādāk nekā televīzijā, radio, teātrī vai skolā. valodai ir dažādi paveidi.
Koptu valodas paveidu sauc par literāru valodu. Literāro valodu runā dažādās iestādē, literārajā valodā raksta un izdod grāmatas, žurnālus, laikrakstus, ko lasa visi. Literārā valoda ir saziņas līdzeklis visai tautai gan runā, gan rakstos.
Nekoptas runas paveidu jeb neliterāro valodu izmanto neliela ļaužu daļa ikdiena sadzīvē vai darba kolektīvā (piemēram, skolēni savā starpā runā bieži runā žargonā). Neliterārā valoda parasti tiek izmantota, sazinoties mutvārdiem, nevis rakstos.
Atsauce:
Latviešu valoda 5.klasei/Vēsma Veckāgana.- Lielvārde: Lielvārds, 2004. - 168 lpp. :il.- izmantotā literatūra: 12.- 17.lpp.
http://www.valoda.lv/Valsts_valoda/Dialekti/mid_558