Saliktā teikumā ir vismaz divas daļas. Katrai daļai ir savs gramatiskais centrs.
Saliktā sakārtotā teikumā apvienoti vismaz divi vienkārši teikumi.
Piemērs:
Reiz dzīvojis vīrs un lācis, tie abi divi bijuši lieli draugi.
1. Reiz dzīvojis vīrs un lācis.
2. Tie abi divi bijuši lieli draugi.
1. Reiz dzīvojis vīrs un lācis.
2. Tie abi divi bijuši lieli draugi.
Salikta sakārtota teikuma daļas viena no otras jāatdala ar komatu.
Saliktā sakārtotā atsevišķas teikuma daļas var saistīt arī sakārtojuma saikļi un, bet, tomēr, taču, turpretī, turpretim, arī.
Arī šo saikļu priekšā liekams komats.
Saliktā sakārtotā atsevišķas teikuma daļas var saistīt arī sakārtojuma saikļi un, bet, tomēr, taču, turpretī, turpretim, arī.
Arī šo saikļu priekšā liekams komats.
Piemērs:
Dundurs iedūcies un lidojis arājam virsū, bet arājs saķēris to aiz spārniem.
Vienam zemniekam arot piekusa zirgs, un zemnieks sadusmojies sācis kliegt.
Vienam zemniekam arot piekusa zirgs, un zemnieks sadusmojies sācis kliegt.
Saliktu teikumu, kurā vismaz viena daļa ir atkarīga un viena neatkarīga, sauc par saliktu pakārtotu teikumu.
Abām daļām – gan neatkarīgajai, gan atkarīgajai – ir savs gramatiskais centrs.
Neatkarīgo daļu sauc par virsteikumu, atkarīgo – par palīgteikumu.
Neatkarīgo daļu sauc par virsteikumu, atkarīgo – par palīgteikumu.
Palīgteikums paskaidro kādu vārdu virsteikumā, arī palīgteikumi, tāpat kā teikuma locekļi, atbild uz kādu jautājumu.
Palīgteikumus parasti ievada kāds pakārtojuma vārds:
ja, vai, kad, jo, kamēr, kā, ka;
lai, kur, cik, kā,
kas (kā, kam, ko, ar ko),
kurš (kura, kuras, kuri, kuram, kurai, kuru, ar kuru, kurā),
kāds (kāda, kādam, kādai, kādu, ar kādu, kādā).
Palīgteikumus parasti ievada kāds pakārtojuma vārds:
ja, vai, kad, jo, kamēr, kā, ka;
lai, kur, cik, kā,
kas (kā, kam, ko, ar ko),
kurš (kura, kuras, kuri, kuram, kurai, kuru, ar kuru, kurā),
kāds (kāda, kādam, kādai, kādu, ar kādu, kādā).
Palīgteikumus no virsteikuma atdala ar komatu.
Palīgteikums var atrasties pirms virsteikuma, aiz virsteikuma vai virsteikuma vidū.
No palīgteikuma atrašanās vietas atkarīgs pieturzīmju lietojums.
Ja palīgteikums atrodas pirms virsteikuma, komats liekams palīgteikuma beigās.
Palīgteikums var atrasties pirms virsteikuma, aiz virsteikuma vai virsteikuma vidū.
No palīgteikuma atrašanās vietas atkarīgs pieturzīmju lietojums.
Ja palīgteikums atrodas pirms virsteikuma, komats liekams palīgteikuma beigās.
Piemērs:
Kamēr kaķis viņa pasaku klausās, kukulītis jau gabalā.
Ja palīgteikums atrodas aiz virsteikuma, komats liekams pirms palīgteikuma pakārtojuma vārda.
Piemērs:
Kukulīti nolika uz loga, lai tas atdzistu.
Ja palīgteikums atrodas starp virsteikuma vārdiem, komats liekams pirms pakārtojuma vārdiem un palīgteikuma beigās.
Lai pārliecinātos par pareizu komatu lietojumu šajā gadījumā, jāizlasa virsteikuma abas daļas un jāpārliecinās, ka tas ir saturiski un loģiski pareizs.
Lai pārliecinātos par pareizu komatu lietojumu šajā gadījumā, jāizlasa virsteikuma abas daļas un jāpārliecinās, ka tas ir saturiski un loģiski pareizs.
Piemērs:
Kukulītis, ko izcepa vecīši, aizbēga no mājām.
Kukulītis [..] aizbēga no mājām.
Virsteikumā ir abi teikuma virslocekļi, tas ir loģisks, saturiski skaidrs, tātad pieturzīmes saliktas pareizi.
Kukulītis [..] aizbēga no mājām.
Virsteikumā ir abi teikuma virslocekļi, tas ir loģisks, saturiski skaidrs, tātad pieturzīmes saliktas pareizi.