Teorija

Īpašības vārdi nosauc priekšmetu, vielu, parādību vai dzīvu būtņu pazīmes.
Īpašības vārdus vienus pašus lieto reti. Parasti tie it kopā ar to būtņu, vielu, priekšmetu vai dzīvu būtņu pazīmēm, kuru pazīmes izsaka.
Piemērs:
bieza grāmata
garš zīmulis
viltīga lapsa
auksta rasa
Lai precizētu vai raksturotu kādu ar lietvārdu nosauktu dzīvu būtni, priekšmetu, vielu vai parādību, tiek izmantoti īpašības vārdi.
Piemērs:
savāda puķe, interesanta grāmata, jautra rotaļa, jauns klasesbiedrs
Īpašības vārdus var lietot gan sieviešu, gan vīriešu dzimtē.
Piemērs:
mīļa māmiņa - sieviešu dzimte
krāsains žurnāls - vīriešu dzimte 
salds medus - vīriešu dzimte 
spilgta gaisma - sieviešu dzimte
Īpašības vārdam, tāpat kā lietvārdam, ir divi skaitļi – vienskaitlis un daudzskaitlis.
Svarīgi!
Īpašības vārda dzimti un skaitli nosaka lietvārds, ar kuru tas saskaņots.
Piemērs:
bieza grāmata – biezas grāmatas
skaļš gailis – skaļi gaiļi
 
Atsauce:
Zīle. Valodas gudrību grāmata 4.klasei/Gita Andersone, Māra Filatova, Ārija Ptičkina.- Rīga: ZvaigzneABC, 2002. - 216 lpp. :il.- izmantotā literatūra: 126 - 131.lpp.
Valodas pasaule. Latviešu valoda 4.klasei/S.Zusina, D.Laiveniece.- Rīga: Zvaigzne, 2005. - 139 lpp. :il.- izmantotā literatūra: 28.- 30.lpp.
http://valoda.ailab.lv/latval/sakumskolai/sakumskola/vardskiras/V_ipasibasv0.swf