Uzdevums:

3p.
Lasi tekstu!
  
Garausim apnika dienu no dienas ēst āboliņa lapas un grauzt alkšņu mizas. Viņš ielavījās zemnieka sakņu dārzā un pamielojās pie tikko iestādītiem kāpostiem. Kad zaķis bija labu tiesu jauno, sulīgo lapiņu nošķinis, gadījās iet garām zemniekam. No brīnumiem tas sasita rokas kopā un atplēta muti vaļā - tā jau nošķīs visu dārzu!
- Vadzi, Garausi, - tas uzrunāja zaķi, kas paēdis pašlaik bija apsēdies un slaucīja muti.
- Stādot tava tiesa gan nav ierēķināta. Ja tu tagad nograuzīsi mazo stādiņus, tad man te neizaugs neviena galviņa un es rudenī nevarēšu kāpostus ieskābēt ziemai.
- Ieskābēt? - zaķis brīnījās. - Kāpēc kāposti jāskābē? Tie tāpat ir garšīgi.
- Ak, tagad tie nav ne pusi tik garšīgi kā ieskābēti. Vai zini, tagad tu labāk liec manu dārzu mierā, bet atnāc ziemā, tad es tev došu nogaršot skābus kāpostus.
Zaķis arī nosolās dārzu vairāk nepostīt.

  
Atzīmē, ko tu lasīji!
  
 
Izvēlies precīzāko pamatojumu!
  

Lai risinātu uzdevumus, lūdzu reģistrējies!

Ātra reģistrācija: