Uzdevums:

2p.
Lasi dialogu!
  
Vilks nu gluži priecīgs skrēja zirgu meklēt. Un skat, pa gabalu kalniņā ganījās zirgs. No rīta pagraba dzīvokļa logi bija aizsaluši. Vilks loba uz kalniņu, bet ceļā odu bars. Griezās un sīca — tā bēdīgi, bēdīgi, žēli, žēli.

— Kurp skriedams, vilciņ? — odi prasīja.

— Zirgu ēst! — vilks atsaucās un skrēja tālāk.

— Sstājiess! Sstājiess! — odi sīca.

— Kas ir? — vilks dusmīgi norūca, bet apstājās arī. Ko zi', odiem kāda nopietna vajadzība?

— Neej, neej zzzirgu ēssst! — odi cits pār citu spindzēja. — Zzzirgu tu nemūžžžam nepieveiksssi!

— Kas tur ko nepieveikt? — vilks brīnījās.

— Vai, vilciņ! Mēsss jau gājām zzzirgu ēssst! Vessselsss miljonsss odu! Zzzemē gan nogāzzzām, bet kur nu ir tasss miljonsss odu? Beigti un pagalam! Redzi, cik mēsss pāri palikuššši? Sssaujā var sssagrābt! Un tu domā viensss patsss viņu pieveikt?

Vilks paskatījās — patiesi, tik vien odu palicis, ka saujā varētu sagrābt, un tie paši tādi saņurcīti — citam kāja nost, citam snuķis samežģīts.

Vilks nobijās un aizskrēja uz mežu, sīkāku medījumu pameklēt.
 
/Pēc V.Belševicas./
  
 
 
Viens teikums iemaldījies no cita teksta. Sameklē! Iezīmē to un ievelc atbildes lodziņā!
 
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!