Teorija

Nenoteiktie vietniekvārdi norāda uz nezināmiem, nepazīstamiem priekšmetiem vai dzīvām būtnēm un to nenoteiktām pazīmēm.
 
Nenoteikto vietniekvārdu grupā ietilpst kas, kurš, kura, kāds, kāda, arī dažs, daža, cits, cita.
 
Nenoteiktie vietniekvārdi kas, kāds, kāda, kurš, kura var veidot vārdu savienojumus, ja tie pievieno partikulas kaut, diezin, diez, nezin, nez, sazin, kas pastiprina nenoteiktības nozīmi:
kaut kas, kaut kurš, kaut kura, kaut kāds, kaut kāda; diezin kas, diezin kurš, diezin kura, diezin kāds, diezin kāda; diez kas, diez kāds, diez kāda, diez kurš, diez kura; nezin kas, nezin kurš, nezin kura, nezin kāds, nezin kāda; nez kas, nez kurš, nez kura, nez kāds, nez kāda; sazin kas, sazin kāds, sazin kāda.
Nenoteikto vietniekvārdu grupā ietilpst arī tādi vārdu savienojumi kā kurš katrs, kura katra, dažs labs, daža laba, viens otrs, viena otra. Nenoteiktie vietniekvārdi kas, kāds, kāda, kurš, kura ir darinājumos ar jeb-jebkas, jebkāds, jebkāda, jebkurš, jebkura.
 
Aiz durvīm izcēlās kņada. Dažas balsis paklusām gribēja nomierināt kautko, bet laikam bez sekmēm. (A. Niedra.) Tu čukstēsi man kautko liegu, Lai saujā vējš to citiem neaiznes. (A. Čaks.) Šīs dienas baigākas par kurukatru nakti Ar savu vētraino un nevaldāmo takti. (A. Čaks.) Vecāki ļaudis, saposušies tumšos apģērbos, cilā baltus mutautiņus, cits pieliek pie acīm, cits slauka nosvīdušo pieri.
 
Nenoteiktos vietniekvārdus var lietot kā lietvārdus un kā īpašības vārdus. Piemēri vietniekvārdu lietojumam priekšmeta nozīmē, kad tie norāda uz kādu nezināmu dzīvu būtni vai priekšmetu vai vārdā nenosauktu reāliju:
"Kas tas bija par cilvēku?" Marija iejautājās kādam, kas tuvāk stāvēja. (A. Niedra.) Es tev ar ko došu par piemiņu. (A. Niedra.) Mājskolotājs aplaida savas naida un spītības pilnās acis visapkārt, bet katram bija kaut kas cits steidzīgi aplūkojams. (A. Niedra.)
 
Biežāk nenoteikto vietniekvārdu kāds lieto kā īpašības vārdu.
Pēc kādas pusstundas, kad vakariņas galā un sirmais vectēvs sāk turpat pie galda snaust.. (A. Čaks.) Varbūt varētu viņam ierādīt kādā nomas mājā dzīvesvietu.. (A. Niedra.)
 
Nenoteiktie vietniekvārdi jebkas, jebkurš, jebkura, jebkāds, jebkāda "norāda uz kādu nenoteiktu nojēgumu no noteikta kopuma, to nozīme atbilst konstrukcijām 'vienalga kas, vienalga kurš, vienalga kāds' ".. pieļaujama izvēle, iespēja nenorādīt uz itin visiem kopuma elementiem." (Barbare 1977, 35.-38.)
Velns nu lūdzies: "Tu vari raukt jebkuru citu ezeru, bet šo ne, jo tas man mīļākais miteklis jebkurā laikā. Darīšu jebko, tik ezeru liec mierā." (Latviešu pasaka). Viņa ar mani runā tā, it kā es viņai ne ar ko neatšķirtos no jebkura uz ielas sastapta cilvēka. (M. Losberga.)
 
Nenoteiktie vietniekvārdi viens otrs, dažs labs pēc nozīmes ir sinonīmi, jo norāda nenoteiktu, nelielu daudzumu.
No tā laika varu sadejot tikai ar ļoti labu partneri, un arī tad vienaotra kustība sajūk. (M. Losberga.) Viensotrs bija jau zaudējis cerību. Dažslabs sāka pārdomāt savu rīcību.
 
Vietniekvārdu savienojumi viens otrs, viena otra norāda uz divu dzīvu būtņu vai priekšmetu savstarpēju attieksmi.
Abi draugi viensotram piezvanīja un vienojās par kopēju plānu.
 
Ja nepieciešams norādīt vairāku personu savstarpējas attieksmes, lieto vietniekvārdus cits citam, cita citai.
Piecas māsiņas citacitu dzenā. (Mikla.) Bērni skrēja citscitam pakaļ.
 
Nenoteiktā vietniekvārda nozīmē lieto vārdu viens.
Vienu dienu muļķītis nolēma doties pasaulē. Vienam tēvam bija trīs dēli. Kabinetā viens tevi gaida.
 
Nenoteiktie vietniekvārdi, izņemot vietniekvārdus ar vārdu kas, lokāmi kā īpašības vārdi ar nenoteikto galotni.
 
Atsauce:
Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. R: Zinātne, 2003, 84.-86.lpp