Vietniekvārdi kas, kāds, kāda, kurš, kura var būt gan jautājamie, gan attieksmes, gan nenoteiktie vietniekvārdi. Kā jautājamie vietniekvārdi tie ievada jautājuma teikumus.
Piemērs:
Ko Marija lai tur dara? Kādas tēva zemes tad man, vecam vīram, vajadzīgs? Bet kurš viņiem dara šo netaisnību: Zandens vai es? (A. Niedra.)
Jautājamo vietniekvārdu kas lieto, ja jautā par nezināmu darītāju, par kuru tuvāk nekas nav zināms.
Kas tas bija par cilvēku? Kas tas par ciemiņu, es viņu nepazīstu.Jautājamo vietniekvārdu kas var lietot dažādos locījumos, tad tas iegūst šo locījumu nozīmi.
- Ģenitīvā, piemēram, piederības nozīmi: raudupiešiem ir pašiem savs biedrības nams no ķieģeļiem, kārniņu jumtu, sakait – kā raudupiešiem nav? (A. Niedra.)
- Datīvā vietniekvārds kas iegūst adresāta nozīmi, piemēram, kam lai vaicāju un kam lai prasu? (A. Čaks.)
Tāpat tas var būt arī nolūka nozīmē. Dzeltenā lampa, kam stāvi uz stūra Dienu un nakti kā mūžīga vakts. (A. Čaks.)
- Akuzatīvā vietniekvārds kas prasa pēc darbības rezultāta vai satura, piemēram, Ko jūs tur meklējat? Par ko lai es dziedu?
- Instrumentālī vietniekvārds kas iegūst līdzekļa nozīmi:
Marija nebija juteklīga, bet viņu skumdināja cita lieta: ar ko lai tēvs uztaisa dambi? (A. Niedra.)
Reizēm jautājuma vietniekvārdam kas pievieno partikulas tad, nu, kas pastiprina nozīmi.
Ko tad viņa varēja darīt tēva labā? (A. Niedra.) Ko nu, dēls? Labāk par to nerunāsim. (A. Niedra.)
Vietniekvārdu kas dažādos locījumos var lietot arī izsaukuma teikumos.
Ko slēpt! Vēlreiz caur saviem pirkstiem laist Man tavus ūdeņus un smiltis gribas. (A. Čaks.) Bet ko nu! Godīgs visās sētās veros. (A. Čaks.)
Vietniekvārdam kas nav dzimtes vai skaitļa kategorijas, to loka speciālā veidā. Vietniekvārdu kas var dažādos locījumos izmantot jautājumiem. Tam literārajā valodā nav lokatīva, tā vietā lieto adverbu kur, tautas valodā vēl saglabājusies šā vietniekvārda lokatīva forma kāmī, kamā.
Svarīgi!
Vietniekvārdiem kurš, kura, kāds, kāda piemīt dzimtes, skaitļa kategorija, tie lokāmi kā īpašības vārdi.