Teorija

Nenoteiktajiem vietniekvārdiem parasti pretstata noteiktos vietniekvārdus. Noteiktie vietniekvārdi norāda uz priekšmetiem vai dzīvām būtnēm kā uz kaut ko noteiktu, zināmu vai pazīstamu. Noteiktie vietniekvārdi ir abi, abas, pats, pati, katrs, katra, ikkatrs, ikkatra, ikviens, ikkurš, viss.
Pats cīnies, palīdzi, domā, spried un sver, pats esi kungs, pats laimei durvis ver. (Rainis.)
Ikvienam ir rokas jāpieliek, Lai lielais darbs uz priekšu tiek; Ikviens lai uguni kurina, kas visu pasauli sasilda. (Rainis.)
Sviesta kulšana parasti notika pusdienās, un abas meitas ņēmās ap to mazgādamas un sālīdamas. (E. Virza.)
Katra diena te auga ar sauli, ikkatra diena deva vēl nebijušu: ābeļu, ķiršu, zemeņu ziedi solīja brīnišķu vasaru, bagātu rudeni. (A. Brigadere.)
 
Vietniekvārds abi norāda uz diviem priekšmetiem vai dzīvām būtnēm, vai uz kaut ko tādu, kuram, piemēram, ir divas puses, divi gali vai kaut kas pārī.
Melnāros par puisi šogad Kārklīšu Kārlis. Viņš drusku vecāks par pašu saimniekdēlu, abi labi satiek un bieži redzami kopā pie ezera. Abās pusēs taciņai, cik tālu acis sniedz, rudzu lauki. Ar abām rokām esmu ieķērusies puisim tumšajos, biezajos matos, bet vai tādam sāp? (M. Losberga.)
Vietniekvārds abi lietojams gan lietvārda, gan īpašības vārda nozīmē.
 
Vietniekvārds pats līdzīgi partikulām var pastiprināt kāda vārda nozīmi, parasti lietvārda vai vietniekvārda, izceļot darbības veicēja patstāvību.
Pats saimnieks uzraudzīja darbus. Un pašu vāciešu vidū ir tādi, kas spiesti viņu uzklausīt. Tādu teicienu viņš pats lieto nodarbībās. Tikai es pati varēju to zināt. Arvien vairāk kritizēju pati sevi. (M. Losberga.)
 
Vietniekvārds pats pastiprina piederības nojēgumu.
Manas pašas māmuliņa. Tava paša lūkojums, tikai mans pārvedums. (EM Lg 111.) Mani nomāca pašas niecīguma sajūta. (M. Losberga.) Nu dzīvojam pašu mājās.
 
Vietniekvārds pats kopā ar norādāmajiem vietniekvārdiem norāda uz kāda priekšmeta vai pazīmes vienādību.
Mani pārsteidza viņu precīzais darba stils. To pašu var teikt par viņu uzvedību. Padomājiet un parīt ap šo pašu laiku nāciet ar atbildi. (M. Losberga.) Tagad viņu bija mazāk, bet tie paši tuvojās gausā solī. Atkal šī pati doma. Šajā pašā ielā tiekamies. Es redzu viņu tādu pašu kā toreiz.
 
Vietniekvārda pats savienojumā ar skaitļa vārdu viensviens pats, iegūst nozīmi 'tikai viens'.
Savā istabā mums blakus viņš strādā tikai viens pats. (M. Losberga.)
 
Vietniekvārdu pats izmanto īpašības vārdu pārākās pakāpes veidošanā, piem., pats gudrākais, pats interesantākais.
 
Vietniekvārdi katrs, katra, ikkatrs, ikkatra, ikviens, ikviena ir sinonīmi pēc nozīmes, tie norāda uz atsevišķo līdzīgu priekšmetu vai dzīvu būtņu kopā un attiecas uz visiem šajā priekšmetu kopā. Tos lieto lietvārdu un īpašības vārdu nozīmē.
Katrs labumu velk uz savu pusi. Katram savs krekls tuvāks. Katrai dienai savs darbs. (Sakāmvārdi.) Ikkatrs mats milzim tik garš kā koka masts. (K. Skalbe.) Viņi [putni] bij pieraduši pie cilvēkiem un lopiem garajos vasaras mēnešos, un gandrīz ikvienam pie sejas pieskārās viņu slaidie spārni.. (E. Virza.) Ikviens notikums ilgi tika apspriests meiteņu istabā.
 
Vietniekvārdi viss, visi, visas norāda uz priekšmetu, dzīvu būtņu, to pazīmju, norišu aptvērumu pilnībā.
Uz baznīcu visi kristībnieki brauks ar zirgiem. Man turama mazā Vija, visa balta, mežģīņota. Kā miglā noris viss turpmākais baznīcā. (M. Losberga.)
 
Vietniekvārdu viss var lietot gan kā lietvārdu, gan kā īpašības vārdu.
Visi piecēlās un dziedāja: ''Priecīgs savās mājās, Mierīgs dzīvoju.." Visās malās plūda krēsla kā klusi, tumšpelēki ūdeņi. (K. Skalbe.)
 
Vietniekvārds viss kopā ar darbības vārdiem norāda uz darbības intensitāti.
Mēs apsēdāmies uz sola, un Līze dziedāja no grāmatas ar dzeltenām lapām, un visa baznīca dziedāja. (K. Skalbe.) Visa istaba bija pilna siltas, tvaikainas smaržas. (K. Skalbe.) Visas zvaigznes sanāca logā un skatījās uz Andžu. (K. Skalbe.) Nāciet visi uz teātri, gaidīsim!
 
Noteiktajiem vietniekvārdiem piemīt dzimtes kategorija, piem., abi, abas, pats, pati, katrs, katra. Daži vietniekvārdi lietojami kā vienskaitlī, tā daudzskaitlī, piem., pats — paši, pati — pašas, viss — visi, visas, bet citiem ir vai nu tikai daudzskaitlis, piem., abi, abas, vai tikai vienskaitlis, piem., ikviens, ikviena, ikkatrs, katrs, katra.
 
Noteiktie vietniekvārdi lokāmi kā īpašības vārdi ar nenoteikto galotni, bet vietniekvārdi pats, pati lokāmi savdabīgi. Vienskaitļa nominatīvā kā vīriešu, tā sieviešu dzimtē vārda sakne beidzas ar t, bet visos pārējos vienskaitļa un daudzskaitļa locījumos t mijas ar š:
pats — paša, pašam, pašu, ar pašu, pašā, paši, pašu, pašiem, pašus, ar pašiem, pašos; pati — pašas, pašai, pašu, ar pašu, pašā, pašas, pašu, pašām, pašas, ar pašām, pašās.
 
Atsauce:
Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. R: Zinātne, 2003, 86.-87.lpp