Teorija

Vārdi ir teikuma būvmateriāls, teikumi – teksta būvmateriāls. Sastopamas arī teikuma vienības, kuras neatbilst teikuma pazīmēm, - tām nav gramatiskā centra vai tas ir nepilns, tajās ietvertā jēga kļūst saprotama tikai kontekstā ar iepriekšējā teikumā izteikto saturu. Šādas teksta vienības sauc par kontekstuāliem saistījumiem.
 
Ir vairāki kontekstuālie saistījumi: parcelāti, reducējumi un izsacījumi.
Parcelāti – atrautas teikuma daļas, kuras, ja nepieciešams, ir iespējams saturiski un gramatiski iekļaut iepriekšējā teikuma sastāvā.
 
Neparastais augs negaidot uzziedēja. Diemžēl drīz arī novīta.
Otrajā sintaktiskajā vienībā izteiktā jēga kļūst saprotama tikai kontekstā ar iepriekšējo teksta vienību – teikumu. Parcelātu – diemžēl drīz novīta – var pievienot teikumam, tas šeit izmantots negaidītā iznākuma akcentēšanai.
Reducējumi ir teikuma locekļu izlaidums kādā teikumā vai sintaktiskā vienībā.
 
Es lasu romānu, bet tu – dzejoļu krājumu.
Teikuma otrajā daļā ir izlaists izteicējs, kas tomēr no konteksta ir zināms, šajā teikumā ir redakcija – teikuma locekļa izlaidums.
Izsacījumi ir vārdi vai vārdu savienojumi, kuriem trūkst jebkādu teikuma pazīmju un kurus parasti lieto sarunvalodā.
Jā. Nē. Paldies! Manis pēc. Uz redzēšanos!
 
Tekstveides uzdevums ir noskaidrot, kā no vienkāršiem un saliktiem teikumiem, kā arī kontekstuāliem saistījumiem, izveidot tekstu, kādi ir tekstu tipi, kādas ir teksta uzbūves īpatnības, kā saistīt atsevišķus teikumus un sintaktiskas vienības vienotā veselumā.
 
Teksts (lat. textum) tulkojumā nozīmē sakārtojums, savienojums. Valodnieciskā izpratnē – teksts ir saturiski un gramatiski saistīta un kompozicionāli pabeigta sintaktisku vienību kopa. Tekstu ir iespējams veidot tikai par noteiktu tematu. Jebkura nejauša saruna, kurai ir tikai saziņas nozīme, nav uzskatāma par tekstu. 
 
Teksta saturu, formu un apjomu nosaka temats, komunikatīvais uzdevums, autora zināšanas un prasme risināt atbilstošo tematu, kā arī māksla izmantot valodas līdzekļus.
 
Ir mutvārdu un rakstveida teksti. Biežāk sastopamais mutvārdu teksta izpausmes veids ir dialogs, retāk – monologs (publiskā runa, personas runa lugā, saruna vienatnē pašam ar sevi).
 
Pilnvērtīgā tekstā:
  • Saturs atbilsts tematam;
  • Teikumi, to kopas un kontekstuāli saistījumi veido vienotu veselumu;
  • Ievēroti kompozīcijas nosacījumi;
  • Izmantots temata izklāstam un komunikatīvajam uzdevumam piemērots valodas stils;
  • Ievērots pabeigtības princips.
 
Atsauce:
R. Lāce, Mūsu valoda. Latviešu valoda 10. – 12. Klasei. R: „Zvaigzne,” 2005, 232.-233.lpp.