Teorija

Skaitļa vārds ir patstāvīgu vārdu šķira, kura apvieno vārdus, kas abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi, kā arī vārdus, kas nosauc priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas.
Piemērs:
Divas dienas, pirmā enciklopēdija, piecas vāzes.
Skaitļa vārdam kā vārdšķirai ir raksturīga skaitliskuma nozīme, kas izpaužas divējādi:
  1. apzīmē skaitu
    Viena doma, divpadsmit suņu, trīsdesmit pieci zemnieki.
  2. apzīmē secību, kas iegūta skaitīšanā
    Pirmā doma, divpadsmitais suns, trīsdesmit piektais zemnieks.
 
Pēc nozīmes skaitļa vārdus iedala:
  • pamata skaitļa vārdos, kas apzīmē skaitu:
    Viens, divpadsmit, trīsdesmit pieci.
  • kārtas skaitļa vārdos, kas nosauc secību:
    Pirmais, divpadsmitais, trīsdesmit piektais.
 
Pēc sastāva skaitļa vārdus iedala:
  • vienkopas
    Viens, četri, seši, otrais, devītais, desmitais, simtais. 
  • saliktos - skaitļa vārdi salikteņi
    Vienpadsmit, četrdesmit, trīssimt, piecpadsmitais, divdesmitais.
  • skaitļa vārdu savienojumi, kuros ietilpst divi vai vairāki atsevišķi rakstāmi skaitļa vārdi
    Trīsdesmit divi, divi simti piecpadsmit, tūkstoš deviņi simti deviņdesmit devītais.
  
Dzimtes kategorija
 
Lokāmie pamata skaitļa vārdi no 1 līdz 9 tiek saskaņoti dzimtē ar lietvārdu, piem., divi draugi, divas draudzenes, deviņi gadi, deviņas draudzenes.
 
Arī kārtas skaitļa vārdi saskaņoti dzimtē ar lietvārdu, piemēram, pirmais vārds, pirmā skaņa. Skaitļa vārdu dzimtes kategorija ir tīri gramatiska. Tikai vīriešu dzimtē lieto skaitļa vārdus - desmits, simts, tūkstotis, miljons, miljards.
 
  
Skaitļa kategorija
Skaitļa kategorija pamata skaitļa vārdiem izpaužas savdabīgi, jo pašas vārdšķiras semantika nosauc skaitu. Parasti viens saistījumā ar lietvārdu ir vienskaitlī, bet pārējie – daudzskaitlī, piem., viena meitenīte, divas meitenītes. Saistījumā ar lietvārdu vienskaitlis saglabājas arī tad, ja skaitļa vārdi nosauc lielāku skaitu par vienu, bet skaits izteikts ar vārdu savienojumu, kurā beidzamais vārds ir viens, piemēram, divdesmitviens skolnieks.
Gan vienskaitļa, gan daudzskaitļa formas ir skaitļa vārdiem desmits, simts, tūkstotis, miljons, miljards.
Daudzumu var izteikt arī daudzskaitļiem un decimāldaļskaitļiem.
 
  • Daļskaitļu nosaukumus darina, saistot kārtas skaitļa vārdu un lietvārdu daļa, tādējādi veidojot vai nu vārdu savienojumu, vai arī salikteni. Ar pamata skaitļa vārdu norāda daļu skaitu:
    1/4 – ceturtā daļa – ceturtdaļa, viena ceturtdaļa.
 
Locīšana
 
Pēc gramatiskās formas skaitļa vārdus iedala:
  • nelokāmos – pamata skaitļa vārdi, kam nav galotnes (beidzas ar -padsmit, -desmit, -simt, -tūkstoš):
Piecpadsmit, četrdesmit, divdesmit.
  • lokāmos – visi kārtas skaitļa vārdi, kā arī pārējie pamata skaitļa vārdi.
    Lokāmajiem skaitļa vārdiem ir trīs gramatiskās kategorijas: dzimte, skaitlis un locījums.
  •  
    Lietošana un rakstība
    Aiz nelokāmajiem skaitļa vārdiem parasti lietvārdu lieto daudzskaitļa ģenitīvā, piemēram, desmit latu, divpadsmit hektāru, tūkstoš kilometru.
    Ja desmit, divpadsmit, simt vai tūkstoš priekšā atrodas vietniekvārds, lietvārdu lieto nominatīvā. Šie desmit vīri daudz paveica.
    Aiz lokāmajām formām desmits, simts, tūkstotis, miljons, miljards pieņemts lietot lietvārdu daudzskaitļa ģenitīvā: desmits vērotāju, simts palīgu, tūkstotis ceļotāju, miljons skatītāju, miljards dolāru
     
    Gada skaitļu nosaukumos izmanto nelokāmo formu tūkstoš: divtūkstoš ceturtais gads.
     
    Rakstot pamata skaitļa vārdus apzīmē ar arābu cipariem, neliekot aiz tiem punktu, piemēram, 100 māju, 10 ielu.
    Kārtas skaitļa vārdus norāda gan ar arābu, gan romiešu cipariem. Aiz arābu cipariem liek punktu: 5 puķes, 27 galdi, 3. klase, 16. janvāris. Aiz romiešu cipariem punktu neliek: Kārlis XII bija zviedru karalis. Aiz romiešu cipara punktu parasti neliek, tikai gadījumos, ja tas tiek likts nodaļu virsrakstu priekšā.
    III daļa, XXIV nodaļa, I. Bērnība. II. Skolas gaitas.
     
    Atsauce:
    Lāce, R.,  Mūsu valoda. Latviešu valoda 10. – 12. Klasei. R: Zvaigzne ABC, 2005, 136.-137. Lpp.
    Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. R: Zinātne, 2003, 68.-69. Lpp.
    www.liis.lv