Teorija

Vienkāršs teikums ir tad, ja tajā ir tikai viens gramatiskais centrs. Vienkāršus teikumus pēc gramatiskā centra veidojuma var iedalīt divkopu teikumos un vienkopas teikumos.
Divkopu teikumā ir divi teikuma virslocekļi - teikuma priekšmets un izteicējs. Vienkopas teikuma gramatisko centru veido viens teikuma loceklis - vienkopas teikuma galvenais loceklis.
Latviešu valodā vienkopas teikumi ir mazāk raksturīgi nekā divkopu teikumi:
Cik jauki še! To krāšņumu! To jaukumu! No savas tautas mentalitātes nekur nevar aiziet.
 
Pie teikuma virslocekļiem pieder arī vienkopas teikuma galvenais loceklis. Tas ir vienkopas teikuma dominējošais, relatīvi neatkarīgais teikuma loceklis, kas veido šo teikumu gramatisko centru.
Vienkopas teikuma galvenais loceklis var piesaistīt sev citus vārdus, kuri ir vienkopas teikuma palīglocekļi, kas grupējas ap galveno locekli un veido vienu kopu.
Vienkopas teikuma galvenajam loceklim pēc teikumā veicamā gramatiskā uzdevuma ir tāda pati nozīme kā teikuma virslocekļiem divkopu teikumā. Tas teikuma galvenais loceklis, kas izteikts ar nomenu, dažkārt var atgādināt teikuma priekšmetu divkopu teikumā, un ar verbu izteiktais galvenais loceklis izteicēju. Tomēr ne ar nomenu izteikto teikuma galveno locekli var pielīdzināt teikuma priekšmetam, ne ar verbu izteikto - izteicējam. Teikuma priekšmets un izteicējs eksistē tikai abi kopā; kur nav teikuma priekšmeta, nevar būt izteicējs un otrādi.
Divkopu teikuma gramatisko centru un reizē ar to pārējo teikuma daļu iespējams sadalīt teikuma priekšmeta un izteicēja kopā.
Piemērs:
Savs raksturīgs skaistums piemīt katrai vietai.
Teikuma priekšmeta kopa ir savs raksturīgs skaistums, izteicēja kopa - piemīt katrai vietai.
Par divkopu teikumu uzskatāms arī tāds vienkāršs teikums, kurā teikuma priekšmets nav nosaukts, bet uz vienīgo iespējamo teikuma priekšmetu norāda darbības vārds 1. vai 2. personas vienskaitļa vai daudzskaitļa formā. Tādā gadījumā veidojas ietvertais teikuma priekšmets.
Piemērs:
Dziedu. (Vienīgais iespējamais teikuma priekšmets - es)
Lasi. (Vienīgais iespējamais teikuma priekšmets - tu)
Divkopu teikumā jebkura virslocekļa vietā var būt ne tikai viens vārds, bet vārdrinda.
Zēni apsēdās pie galda un kopā ar lielajiem paēda brokastis.
 
Ir sastopami tādi divkopu teikumi, kuros minēts tikai viens no teikuma virslocekļiem - teikuma priekšmets vai izteicējs, bet otrs ir skaidri noprotams no iepriekšējiem teikumiem.
Zvanīja brālis. Steidzas uz sporta sacensībām.
  
Divkopu teikuma virslocekļi (teikuma priekšmets un izteicējs) viens otru nosaka un viens bez otra nevar būt. Neviens no šiem abiem gramatiskā centra locekļiem attieksmē pret otru nav nozīmīgāks, pārāks, neviens nav atkarīgs vai neatkarīgs, tie abi kopā vienlīdz dominē pār citiem teikuma locekļiem - teikuma palīglocekļiem.
Teikuma priekšmets nosauc runas priekšmetu saistījumā ar tai pašā laikā izteikto šā priekšmeta dominējošo pazīmi, ko nosauc izteicējs. Teikuma priekšmetam ir noteikta vispārināta gramatiska nozīme - priekšmetiskums šā vārda visplašākajā nozīmē.
Tāpēc arī teikuma priekšmets sākotnēji ir saistīts ar lietvārda neatkarīgo locījumu - nominatīvu, un citu vārdu šķiru vārdi, funkcionējot teikumā par teikuma priekšmetu, pēc iespējas nostājas nominatīva locījumā.
Izteicējs ir ļoti daudzveidīgs formas ziņā. Šai izteicēja formu daudzveidībā var būt ietverta liela nozīmju un to nokrāsu dažādība, tāpēc izteicēja vispārināto gramatisko nozīmi ir grūti noteikt. Izteicēja uzdevums ir izteikt ar teikuma priekšmetu nosauktās parādības, priekšmeta vai dzīvas būtnes dominējošo pazīmi šā vārda visplašākajā nozīmē.
Atsauce:
www.liis.lv