Teorija

Par iespraudumiem teikumā var būt iesprausti vārdi, vārdu savienojumi vai teikumi un iestarpināti vārdi, vārdu savienojumi vai teikumi.
Teikumā ir vārdi un vārdu savienojumi, kam nav teikuma locekļa funkciju un kas attieksmē pret pārējiem vārdiem ir it kā sintaktiski neatkarīgas vienības. Tomēr teikumā šie vārdi un vārdu savienojumi nav pilnīgi izolētas sintaktiskas vienības: tiem ar paskaidrojamo teikuma daļu vai visu teikumu ir īpašs sintaktiski jēdzienisks saistījums.
Šādi vārdi un vārdu savienojumi ir iesprausti vārdi un vārdu savienojumi, kas teikumā ir ar noteiktu funkciju: tie izsaka runātāja dažādas attieksmes pret teikumā ietverto saturu, citiem vārdiem, pret reālo īstenību un tās parādībām.
 
Iesprausti vārdi un vārdu savienojumi
  1. var izteikt runātāja subjektīvi objektīvu attieksmi pret izsakāmo saturu, papildinot teikumu ar dažādām modālām nozīmēm, piemēram, ar apgalvojuma, šķietamības vai pieļāvuma nozīmi.
    Tiešām, bija pienācis laiks sameklēt karotes (apgalvojums).
    Upe, liekas, nemaz neplūst, it kā, ielīdusi zālēs, gulētu kā milzīga vēdzele (šķietamība).
  2. var izteikt runātāja subjektīvu attieksmi pret teikuma saturu, piešķirot teikumam dažādas emocionāli ekspresīvas nozīmes, piemēram, izbrīna, apmierinātības vai izmisuma nozīmi.
    Taču šoreiz, par laimi, tas nebija ārā (apmierinātības nozīme).
  3. var ierobežot teikumā ietverto saturu, norādot, ka tas ir patiess no zināmas personas viedokļa.
    Manuprāt, šai izstādē ir vairākas skaistas gleznas.
  4. var norādīt uz izsakāmā satura secīgumu vai arī var ievadīt paskaidrojumu vai saistīt izsakāmo domu plašākā kontekstā.
    Viņa raudzījās šoferī ar lielu neuzticību un piktumu. Pirmkārt - kā gan viens gluži svešs cilvēks viņas spīdīgo melni varēja nosaukt par lopiņu. Otrkārt, ej nu uzticies katram garāmgājējam!
  
Ar iespraustu vārdu funkciju var būt dažādas darbības vārdu formas:
  1. darbības vārdu ciešamās kārtas tagadnes lokāmo divdabju formas, piemēram, domājams, protams, saprotams, zināms, iespējams, dzirdams;
  2. darbības vārdu pavēles izteiksmes formas, piemēram, piedodiet;
  3. darbības vārdu tagadnes formas, piemēram, šķiet, liekas;
  4. darbības vārdu nākotnes formas, piemēram, teiksim, sacīsim;
  5. darbības vārdu vajadzības izteiksmes formas, piemēram, jādomā, jāsaka.
 
Par iespraustiem vārdiem var būt apstākļa vārdi, piemēram, vispār, pareizāk, vispirms, pirmkārt, otrkārt, galvenokārt.
 
Par iespraustiem vārdiem var būt dažādas lietvārda formas:
  1. lietvārda vienskaitļa nominatīva forma, piemēram, tiesa, brīnums, velns;
  2. lietvārda vokatīva forma, piemēram, debestiņ;
  3. lietvārda vienskaitļa ģenitīva formas savienojums ar prievārdu no, piemēram, no tiesas;
  4. lietvārda datīva forma piemēram;
  5. lietvārda vienskaitļa akuzatīva savienojums ar prievārdu par, piemēram, par laimi, par nelaimi, par brīnumu;
  6. lietvārda daudzskaitļa datīva formas savienojums ar prievārdu bez, piemēram, bez šaubām.
  7. Par iespraustiem vārdiem var būt arī dažas īpašības vārdu formas, piemēram, galvenais, lielākais, mazākais.
  8. Iespraustu vārdu funkcijā lieto arī kādreizējās lietvārdu formas, tādas kā patiesi, laikam, un kādreizējās īpašības vārdu formas tiešām un patiešām.
 
Par iespraudumiem teikumā var būt dažādi vārdu savienojumi:
  1. īpašības vārda un lietvārda savienojums, piemēram, tīrais brīnums, tīrie brīnumi, mīļā stundiņ(a);
  2. vietniekvārda un lietvārda vai īpašības vārda savienojums, piemēram, citiem vārdiem, pats galvenais;
  3. skaitļa vārda un lietvārda attiecīgās locījuma formas savienojums ar prievārdu no, piemēram, no vienas puses vai no otras puses;
  4. apstākļa vārda un lietvārda (ar prievārdu vai bez tā) savienojums, piemēram, taisni brīnums, tīri par brīnumu;
  5. divdabja teicieni vārdu sakot, citiem vārdiem sakot, taisnību sakot, labāk sakot, pareizāk sakot, tā sakot.
  
Ar zināmu iespraudumu funkciju teikumā lieto arī apstākļu vārdus īpaši, sevišķi un vārdu savienojumus it īpaši, it sevišķi, tāpat kā, to vidū vai to starpā.
Šiem iespraudumiem salīdzinājumā ar citiem iespraustajiem vārdiem un vārdu savienojumiem ir zināmas atšķirības gan struktūras, gan arī lietojuma ziņā. Tie teikumā parasti ir kopā ar to vārdu vai vārdu savienojumu, kas paskaidro kādu iepriekšēju vārdu - teikuma locekli.
 
Vārdi īpaši, sevišķi un vārdu savienojumi it īpaši, it sevišķi, to vidū, to starpā kopā ar paskaidrojamo vārdu vai vārdu savienojumu veido īpatnēju iespraudumu, kas teikumā bieži vien ir uz robežas ar savrupinātiem teikuma locekļiem.
Vēdzeles, tāpat kā zuši, barību meklēt iziet tikai naktī un dienu guļ alās vai zem siekstām un velēnām.
Abiem laikam kauns par vakarnakts bailēm, it sevišķi jau Ješkam.

 
Bieži viens un tas pats vārds vienā teikumā var būt ar iesprausta vārda, citā ar kāda teikuma locekļa funkciju:
Nu, saprotams, pavisam īsu brītiņu, kamēr tu sasildīsies.
 
Dažkārt ir grūti novilkt stingru robežu starp iespraustu vārdu un kādu teikuma locekli, piemēram, apstākli:
Apiņa kundzes kaimiņienes acīm redzami nebija apmierinātas ar tādu jaunstrāvnieku tējas vakaru.
"Bet mēs par laimi esam drošībā," vecais piemetināja.
 
Iespraustiem vārdiem un vārdu savienojumiem teikumā ir dažas vairāk vai mazāk stabilas gramatiskās pazīmes.
 
Iesprausti vārdi un vārdu savienojumi parasti tiek teikumā intonatīvi savrupināti. Iespraustus vārdus un vārdu savienojumus teikumā izrunā ātrākā tempā nekā pārējos vārdus. Runā no citiem vārdiem tos šķir lielāka vai mazāka pauze, ko rakstos parasti atdala ar komatu, dažreiz - ar domu zīmi.
Bet Jancim, redzams, bija bezjūtīga mugura.
 
Vārdus īpaši, sevišķi un vārdu savienojumus it sevišķi, it īpaši, to vidū, to starpā teikumā savrupina tikai kopā ar paskaidrojamo vārdu vai vārdu savienojumu:
Šoferis pieturēja un līdzcietīgi noraudzījās abās ceļotājās, it sevišķi Jaitā, it kā tā būtu pati galvenā cietēja.
 
Novietojuma ziņā iespraustiem vārdiem un vārdu savienojumiem ir visai stingras likumības.
  1. Iesprausti vārdi un vārdu savienojumi, kas attiecas uz teikuma daļu vai visu teikumu, parasti ir attiecīgās teikuma daļas vai teikuma priekšā.
    Tas, acīmredzot, bija pievākts pēdējais, kad pārējās mantas jau nosietas ar virvēm.
    Jeb - varbūt viņš gulēja? Jā, tiešām - izskatījās tā.
  2. Ja iesprausts vārds un vārdu savienojums ir teikuma sākumā, tad tam bieži vien ir salikta teikuma daļas nozīme.
    Brīnums, kāpēc saule netika nekad tālāk kā līdz zināmai svītrai!
    Tiesa gan, pie Graužupītes ietekas stāvais krasts drošs pret ūdens uzplūdiem.
  3. Dažkārt iesprausti vārdi un vārdu savienojumi var būt arī teikuma beigās, it kā piebilduma veidā.
    Nē! Klases biedri maldās, bez šaubām!
    Reiz man laimējās dabūt vagonu ar akmeņoglēm - tas ir, man vajadzēja dzelzceļa stacijā izkraut. Par nelielu samaksu, protams.
  4. Tie iespraustie vārdi un vārdu savienojumi, kas teikumā ir kopā ar paskaidrojumu, nostājas tieši aiz paskaidrojamā vārda vai arī šķirti.
    Andrs palaikam neticēja nekādām blēņām, tāpat kā viņa tēvs un māte.
 
Iestarpināti vārdi, vārdu savienojumi un teikumi izsaka runātāja vai autora blakus paskaidrojumu vai piezīmi par kādu teikumā minētu parādību vai notikumu. Tie, tāpat kā lielākā daļa iespraustu vārdu, vārdu savienojumu un teikumu, runā no pārējiem vārdiem ir intonatīvi nošķirti, rakstos atdalīti ar pieturzīmēm, parasti - ar iekavām.
 
Daudzveidīga ir Slīteres rezervāta fauna (dzīvnieku valsts).
Reiz (tas gadījās pavasarī) viņš smagi saslima.
Vectēvam patika stāstīt notikumus no sava diezgan garā mūža (viņam bija jau gadu astoņdesmit). 
Iestarpinājumi atrodas teikuma vidū vai beigās (bet ne sākumā).
Ozolā apmetas žugure (stārķis).
Vīri - visbiežāk ziemas vidū - brauca peļņā.
Pēc Kokneses skolas beigšanas (meitenei tad ir desmit gadu) viņa turpina mācīties Rīgā.
  
Gan iespraudums, gan iestarpinājums var būt vienkāršs, ja to veido viens pilnnozīmes vārds:
Troksnis, par laimi, attālinājās.
Godos uz tautas galda dejo trijdeksnis (pušķis).
 
Salikts, ja to veido vārdu savienojums vai teikums:
Viņš neticēja nekādām blēņām, tāpat kā viņa tēvs.
Reiz (un šī reize puisēnam ilgi neizgāja no prāta) tēvs viņu paņēma sev līdzi braucienā.
 
Atsauce:
www.liis.lv