Teorija

Prievārdi saista atkarīgos komponentus noteiktā locījumā. Latviešu valodai ir raksturīgs, ka noteikti prievārdi konkrētu locījumu piesaista tikai vienskaitlī, bet daudzskaitlī tie paši prievārdi piesaista daudzskaitļa datīvu, izņemot prievārdu ar, kuru atkarīgais komponents vienskaitlī un daudzskaitlī ir instrumentālī, piemēram, ar draugu, ar draugiem, un dēļ, labad, pēc (iemesla nozīmē) gan vienskaitlī, gan daudzskaitlī piesaista ģenitīva locījumu, piemēram, mājas dēļ, kārtības labad, manis pēc, vecāku pēc.
 
Prievārdi, kas nosaka vienskaitļa ģenitīvu: aiz, bez, iz, kopš, no, pēc, pie, pirms, priekš, uz, virs, zem, augšpus, ārpus, lejpus, otrpus, šaipus, viņpus, virspus. (Prievārds uz lietojams arī ar vienskaitļa akuzatīvu.)
Piemērs:
Suns apstājās, savicināja asti un ierējās aiz prieka. Svētku sestdienas rītā, agri bez gaismas, mūsu mājinieki bija jau mežā. Visu mūžu milzis bija gulējis uz vēdera un turējis kalnu uz muguras tāpat kā viņa tēvs un tēva tēvs. (K. Skalbe.)
Ja vārds ir daudzskaitlī, tad šie paši prievārdi piesaista atkarīgo komponentu daudzskaitļa datīvā:
Piemērs:
Piemērs:
..braucējs apstājās pie dārzniekmājas vārtiņiem.. (V. Veldre.) Tad no visām pagasta pusēm gan kājām, gan braukšus nāca ļaudis. (V. Veldre.)
 
Saliktie prievārdi ar -pus: abpus, augšpus, ārpus, katrpus, lejpus, otrpus, šaipus, vienpus, viņpus, virspus u.c. vienskaitlī parasti lietojamas ar vienskaitļa ģenitīvu:
Piemērs:
Novietoti abpus ceļam, vīri viegli varēja apšaut viens otru. (G. Janovskis.) No kalpiem Trusis dabūja vienu parka šķūni vienpus ceļam, Cverķis — otru parka šķūni turpat ceļa otrā pusē. (V. Veldre.) Viņš .. dusmīgi kliedza darbvedim, kas pie galda viņpus barjeras kaut ko rakstīja. (V. Veldre.)
Vārdu ar -pus lietošana vienskaitlī ar datīvu ļauj tos uzskatīt par prievārdiem, kuru lietojums ar ģenitīvu nav nostabilizējis, jo tās lieto arī ar vienskaitļa datīvu, ko savukārt veicina to spilgti izteiktā vietas nozīme. Ir izdevies konstatēt atsevišķus gadījumus, kad vārdi ar -pus tiek lietoti tikai kā apstākļa vārdi, bez atkarīgā komponenta piesaistījuma.
Piemērs:
Šalkdamas niedres pasitās vienpus, kā cita citai vēstīdamas kaut ko, un atkal tikpat ātri paliecās otrpus, kā cita pār citu kaut ko skatīdamās. (V. Veldre.)
 
Ar vienskaitļa ģenitīvu un daudzskaitļa ģenitīvu lietojami prievārdi dēļ, pēc (iemesla nozīmē), labad, tie atrodas aiz atkarīgā komponenta.
Piemērs:
Manis dēļ tu vari vest sievu kaut vai no leišiem, tikai tad te muižā vajag palikt skaidrībai! (V. Veldre.) Daudzo pajūgu dēļ, kas bija sastrēguši pils priekšā, braucējs nevarēja pilij klāt piebraukt.. (V. Veldre.)
 
Ar datīvu lietojami prievārdi līdz un pa (prievārds pa lietojams arī ar akuzatīvu).
Piemērs:
Pauļuks jau kādu sesto reizi skrēja līdz zirgstaļļu viņam galam skatīties, vai gar pili neredz nākam Griezes Robertu.. (V. Veldre.) Viņi pazina savu Zemgales vēju greizsirdīgo pūšanu, kas, it kā gribēdami, lai Zemgales ļaudis apreibst līdz nāvei no savas zemes smaržām un neaizmirst tās.. (E. Virza.)
 
Ar vienskaitļa akuzatīvu lietojami prievārdi ar, caur, gar, pa, par, pār, pret, starp, uz (uz lietojams arī ar vienskaitļa ģenitīvu, pa - arī ar vienskaitļa datīvu), bet, ja atkarīgais komponents ir daudzskaitlī, tad šie prievārdi piesaista to daudzskaitļa datīvā.
Piemērs:
Kalpi tika sasēdināti mīkstos ādas krēslos ap garu, greznu galdu.. (V. Veldre.) Jāņu sestdienā darbi Straumēnos izbeidzās jau ap pusdienas laiku.. (E. Virza.)
 
Prievārda pa lietojumu ar vienskaitļa datīvu vai akuzatīvu nosaka tā nozīme, tāpat arī prievārdu uz, kura lietojumu ar vienskaitļa ģenitīvu vai akuzatīvu šķiro nozīme.
Piemērs:
Pa vienam (sadalījuma nozīme ar datīvu) viņi gāja pa šauro taciņu (vietas nozīme) uz upi (darbības virziens). Tā kā Straumēnu saimniekam neviena lopa nebij, ko vest uz tirgu (darbības virziens), tad viņš ar visu saimi izbrauca tikai ap brokasta laiku, kad uz ceļa (vietas, virsmas nozīme) vairs neskanēja pārdošanai vedamo aitu blējieni, govju māvieni un vēršu maurošana. (E. Virza.)
  
Ar instrumentāli lietojams prievārds ar gan vienskaitlī, gan daudzskaitlī.
Piemērs:
Pirmā orē sēdēja kaimiņu pagasta Bitenieku saimnieks ar savu saimnieci — lielākais zirgu mīļotājs visā apgabalā. Reiz pat viņš bij ar saviem melniem iebraucis baznīcas priekšnamā, izlikdamies, it kā zirgus nav varējis noturēt. (E. Virza.)
 
Prievārdu saistāmībā ir daži izņēmumi.
"Pirmkārt, ja lietvārdam par atribūtu ir "abi" vai pamata skaitļa vārdi 2 — 9, tad tie aiz visiem prievārdiem var nostāties ar (seno divskaitļa un tikai aiz akuzatīva prievārdiem pareizo) galotni -i (retāk -M), piem., ar abi kāji, pēc divi dieni, nuo abi gali.." (Endzelīns Lvg 1951, 629.)
Šādas konstrukcijas sastopamas vecāka perioda latviešu literārajā valodā. Otrkārt, "datīvus kam (no kas) un tam (no tas) sastop arī aiz ģenitīva vai akuzatīva., prievārdiem" (Endzelīns Lvg 1951, 629), piem., bez tam, pa tam, pie tam, pēc kam, pēc tam u.c. Līdzās iespējams arī regulārs, parasts šo vietniekvārdu saistījums ar prievārdiem, piem., bez tā, pie tā, pēc tā u.tml.
Piemērs:
Bez tam šodien bija Lielā Piektdiena. (G. Janovskis.) Kad tie [zābaki] bij uzvilkti, tos sabraucīja krokās, bet sievas pa tam uzģērba no lādēm izvilktos brunčus.. (E. Virza.) Tu bļāvi pilnā kaklā, pie tam savā trakajā valodā, ko mēs neviens nesaprotam. (G. Janovskis.)
Treškārt, senie vietniekvārdu instrumentāļi manim, tevim, sevim var būt saistīti ar dažādiem prievārdiem.
Piemērs:
Ar manim tu jokus netaisi. Naudu tēvs turēja pie sevim. Uz tevim nekādas aizdomas nekrīt.
 
 
Pārskats par prievārdu saistāmību un novietojumu
 
Prievārdi
Atkarīgā vārda locījums vienskaitlī
Atkarīgā vārda locījums daudzskaitlī
Atrodas atkarīgā
vārda priekšā
vai aiz tā

aiz, bez, iz, kopš, no, pēc, pie, pirms, priekš, uz (vietas virspuses nozīmē), virs, zem, augšpus, ārpus, lejpus, otrpus, šaipus, viņpus, virspus
ģenitīvā
datīvā
priekšā
dēļ, labad, pēc (iemesla nozīmē)
ģenitīvā
ģenitīvā
aiz
līdz, pa (dalāmības un atbilstības nozīmē)
datīvā
datīvā
priekšā
ap, caur, gar, par, pār, pret, pa (vietas nozīmē), uz (virzības nozīmē)
akuzatīvā
datīvā
priekšā
ar
instrumentāli
instrumentālī
priekšā
uz
ģenitīvā akuzatīvā
datīvā
priekšā
pa
datīvā akuzatīvā
datīvā
priekšā
 
Atsauce:
Paegle, Dz. Mūsdienu latviešu literārā morfoloģija. I daļa. R: Zinātne, 2003, 182.-186.lpp.