15. maijs - LATVIEŠU VALODA
EKSĀMENS VIDUSSKOLAI
Prievārdi, kā jau minēts iepriekš, ir palīgvārdi, kas veido attieksmes starp vārdiem un neko nenosauc.
Tomēr prievārdiem piemīt arī savas nozīmes, kas konkretizējas vārdu savienojumā. D. Nītiņa raksta, ka "noteiktu sistēmu veido prievārdi, kuri rāda pārvietošanos, virzību vai novietojumu, resp., lokālās attieksmes izteikšanai, kā zināms, ir nozīmju mikrosistēmas pamatā prievārdu vairumam". (Nītiņa 1978, 22.)
Un šādi prievārdi ir aiz, ap, caur, gar, līdz, no (iz), pa, pār, pie, pret, starp, uz, virs, zem (apakš), retumis priekš, arī saliktie prievārdi ar -pus norāda pārvietošanās vai novietojuma attieksmes.
"Vieni prievārdi norāda uz atšķirīgām vai pat pilnīgi pretējām virzības vai novietojuma attieksmēm (no — līdz, no — uz, priekš (priekšā) — aiz, virs — zem) .." (Nītiņa 1978, turpat.)
No skolas līdz mājām ir tikai divdesmit minūšu gājiens. Visi gubeņi bija piebāzti no augšas līdz apakšai, un puiši un puikas pārgāja gulēt uz siena strēķiem. (E. Virza.) Tā viņi skrēja no durvīm uz durvīm, garām kalpasievām, kas pa divām trim un vairākām šur tur stāvēja.. (V. Veldre.) 
"Prievārds pie izsaka tādu virzības attieksmes niansi kā tuvināšanos, tuvinātību kaut kam.." (Nītiņa 1978, 22.)
... kundze teica, lai Made saplūcoties puķes un aizejot pie mātes uz kapiem.. (D. Zigmonte.)
"Noteiktu sistēmu veido prievārdi, kuri attiecīgos kontekstos var norādīt uz dažādām laika attieksmēm starp darbībām, norisēm, procesiem, stāvokļiem utt., piem., latviešu prievārdi ap, ar, kopš, līdz, no, pa, pēc, pirms, pret, priekš, starp, uz." (Nītiņa 1978, 24.)
Tas bija krietni sen, ap šo pašu laiku, novembra beigās. Art varēja visu cauru gadu, un sēšanai bija laika veselus deviņus mēnešus — no septembra līdz maijam. (G. Janovskis.) Nākošā rītā pēc brokastīm mēs abi ar Ričardu nojumē sameklējām divriteņus. (G. Janovskis.)
 
Prievārdu nozīmju nianses reizēm ir ļoti tuvas attiecīgo adverbu nozīmēm. 
       
 
Pārskats par prievārdu nozīmēm:
  • Vietas nozīme:
    aiz
    — aiz ozola, ķert, ņemt aiz pleca; ap — ap roku; caur — caur mežu; gar — gar ceļu; līdz — līdz laivai; no — no jumta; pa — pa ielu; pār — pār laukumu; pie — pie telts; pret — pret sienu; augšpus — augšpus upes; uz — uz galda; virs — virs, galvas; zem — zem ābeles.
  • Laika nozīme:
    ar
    — ar pirmdienu; kopš — kopš rudens; līdz — līdz rītam; no — no rīta; pa — pa vasaru; par — reiz par gadu; pirms — pirms pusnakts; uz — uz rītdienu; priekš — priekš gada.
  • Iemesla vai cēloņa nozīme:
    aiz — aiz pārsteiguma; ar — nomirt ar gripu; dēļ — satiksmes dēļ nokavēju; no — apmulst no laimes, nogurt no trokšņa; par — uguņoja par godu svētkiem; pēc — naudas pēc strādāja vairākās darbavietās.
  • Nolūka nozīme:
    dēļ — nācu tevis dēļ; uz — gatavojas uz sveču liešanu.
  • Veida nozīme:
    ar — ēda ar pateicību, nokrita ar lielu troksni; bez — dzīvot bez mātes; pa — pa vecam; par — nākt par labu; uz — dzīvot uz parāda; zem — satvert zem elkoņa.
  • Aptuvenības nozīme:
    ap — tas notika kaut kur ap veco ceļa līkumu, ap pusdienas laiku, gaidīja ap desmit cilvēku; pret — pret vakaru sāka līt; starp — tas bija starp pieciem un sešiem.
  • Daļas vai dalāmības nozīme:
    no — viens no saimniekiem; pa — pa vienam.
  • Izņēmuma nozīme:
    bez
    — bez viņa  bija vēl citi.
  • Līdzekļa nozīme:
    ar
    — braukt ar vilcienu, rakstīt ar datoru, pārklāties ar ledu; caur — saņemt vēstuli caur draugu; pa — uzzināt pa telefonu.
  • Materiāla nozīme:
    no — taisīts no liepas koka.
  • Norobežojuma nozīme:
    no — līdz — no Rīgas līdz Ventspilij, no rīta līdz vakaram; līdz — ūdenī līdz vidum.
  • Objekta nozīme:
    par
    — runāt par darbu, priecāties par veiksmi; pēc iet pēc maizes, apjautāties pēc vēstules; pret — atsitās pret grīdu, būt labam pret mani; no — baidīties no suņa; uz — skauties uz tēvu.
  • Pavadoņa nozīme:
    ar
    — mēs abi ar pulkvedi; nāca saimniece ar visu ēdamo.
  • Pazīmes nozīme:
    ar
    — vīrs ar ūsām, meitene ar gaišiem matiem.
  • Piemērības nozīme:
    pēc
    — izvēlēties pēc savas gaumes, lasīt pēc paraduma.
  • Profesijas, vārda vai kādu citu sociālu funkciju nozīme:
    par
    — strādāt par grāmatvedi, sauc par Jāni, būt par sievu.
  • Savstarpējības attieksmēs — objekta nozīme:
    ar
    — Aldis ar Kārli cīnījās par uzvaru, tēvs ar māti sarunājās.
  • Salīdzinājuma nozīme:
    par
    — grāmata par dārgu, gaišāka par sveci, kas par izrādi; starp — gudrākā starp meitenēm.