Liec piemērotus prievārdus!
nodomu pašu necēlās it nekādi iebildumi; drīzāk otrādi - bija jābrīnās, ka šīs prātīgās domas nebija radušās jau daudz agrāk: tām taču katru dienu vedināja Vīgantes plašie, dzidrie dīķi, kuros ūdens nekad neizsīka, pat nenokritās vissausākajā laikā, kaut gan tie gulēja augstu, augstu krastā Daugavas līmeni, jo tos pastāvīgi pildīja un vēl tagad pilda redzamie un arī neredzamie avoti, kādu muižas apvidū liels daudzums. Bet zosīm un pīlēm, kas cauru dienu, vardulēnus un pīkstuļus tvarstīdamas, plunčojas ūdeni, un vistām, kas mūžam kašņājas sētmalēm, pieņemt un algot vēl īpašu kopēju - tas bija taču pavisam kas nedzirdēts. (Valdis „Staburaga bērni”)
Iekliegdamās Kristīne atsitās durvīm nost, norāva gultas zilo segu un turēja to sev priekšā.«Nenāc! Nenāc! Ko tu gribi?»Atlasa sega ieskrēja istabas vidū un sacēla, zemē nokrizdama, putekļu dūmus, divas sarkanas liesmas apvijās Kristīnes augumu, un viņa juta savu galvu piespiestu Edgara krūts.«Edgar!... Palīgā! Palīgā!» Kristīne kliedza visā galvā. Puisis aiznesa Kristīni atzveltnes krēslu un nosēdās tajā.(Rūdolfs Blaumanis)
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!