Teorija

Pēc nozīmes partikulas kā modalitātes izteicējas iedala divās grupās:
  1. nozīmju niansētājas partikulas jeb neīstās modālās partikulas, kas izsaka ierobežojumu, pastiprinājumu, pavājinājumu, vispārinājumu, nenoteiktību, šaubas;
  2. modālās partikulas, kas izsaka noliegumu, apgalvojumu, jautājumu, salīdzinājumu, pamudinājumu vai vēlējumos, vērtējumu.
Nozīmju niansētājas partikulas bieži vien neizsaka kādu vienu nozīmes niansi vien, bet vairākas, kas attiecinātas uz parādībām, kas nosauktas ar atsevišķiem teikuma locekļiem vai visa teikuma saturu.
Tā, piemēram, partikulas tikai, tik, vien var izteikt ne tikai ierobežojuma nozīmes niansi, bet arī pastiprinājuma nozīmi. "Dažkārt vienā vai otrā partikulā ir ietvertas it kā abas nozīmes, tā ka pat ir grūti novilkt robežu starp ierobežojuma un pastiprinājuma nozīmi.."

Kāda teikuma locekļa, teikuma daļas vai visa izteikuma nozīmes ierobežojumu, kā arī pastiprinājumu izsaka partikulas gan, tikai, tik (ar nozīmi tikai), vien, vienīgi.
Piemērs:
Līnai nu gan trāpīsies pats labākais vīrs —par to pagasta sievas bija vienis pratis. (D. Zigmonte.) Ko viņas gan domājot, tā bija sacījusi Lāču vecene, kad viss tik tālu aizlaists. (D. Zigmonte.) Tikai tagad viņš sāka manīt, ka krūtīs viņam ir cilvēka sirds. (K. Skalbe.)
 
Atsevišķos gadījumos, kad runātājs īpaši grib izcelt ierobežojuma nozīmi, lietotas divas partikulas līdzās ar ierobežojuma nozīmi.
Tēvs paņēma mani par mācekli un sāka man ierādīt daiļkrāsotāja amatu. Tā nu es tikai reti vien vairs varēju aizskriet un padraiskoties ar citiem bērniem. (G. Janovskis.)
 
Reizēm partikulai vien ierobežojuma nozīme nav jūtama, bet ir tikai pastiprinājuma nozīme.
Piemērs:
Piemērs:
Tad viņš drīz vien nomanītu, ka ar mums abiem kaut kas nav kārtībā. (G. Janovskis.) Es gleznoju vienalga ko. .. Bieži vien arī Daugavu un Ādamsona saliņu. (G. Janovskis.)
 
Pastiprinājuma vai pavājinājuma nozīmes niansi, atkarībā no konteksta, piešķir partikulas ak, ar (ar nozīmi arī), arī, ir, jau, jel, jo, nu, nudien, pat, taču, tad, tak, tomēr, vēl, vis. Bieži vien pastiprinājuma vai pavājinājuma nozīme nav vienīgā nianse, teiktajā (rakstītajā) var būt pausts arī izbrīns, neiecietība, nožēla, pretstatījums.
Piemērs:
Vēlāk virtuvene pateica, tā esot bijusi pati dižo Magistabu saimniece. "Ak tā, " Made sacīja. (D. Zigmonte.) .. kad viņai piedzima bērns, tas tāpat bija vairāk pēc mirēja, ne dzīvotāja un beigās jau nomira ar.. (D. Zigmonte.)
 
Vispārinājuma un secīguma nozīmi teikuma loceklim piešķir partikula ik.
Piemērs:
Viņa gājusi ik rītu uz avotu ūdeni smelt. (K. Skalbe.) Mācītājs viņai ik gadus deva jaunu drēbju kārtu, viņa izskatījās kā no kungu sugas.. (D. Zigmonte.)
 
Nenoteiktības nozīmi teikuma loceklim vai visam teikumam piešķir partikulas diez, diezin, kaut, nezin, lai, vai.
Piemērs:
Kāpēc lai nepatiktu [dzīvot], viņi taču bija turīgi, citi teica — bagāti. (D. Zigmonte.) Gandrīz vai katru vakaru viņa atnāca pie manis un skatījās, kā es strādāju. (G. Janovskis.)
Nenoteiktību vai šaubas ar salīdzinājumu nokrāsu izsaka arī tādas partikulas kā it kā, itin kā, tā kā, kā.
Piemērs:
Karlīne sajuta pēkšņu lielu vārgumu visās malās un maliņās, un viņa atspiedās pret sienu. Tā vairs nebija ne silta, ne mīļa; auksta kā pamāte tā it kā atbīdīja Karlīni, un viņas domas pievērsās bēdīgajai īstenībai. Viņa raudzīja ieklausīties, ko runā mācītājs, bet ausīs dunēja un dūca, itin kā atkal zvanītu Rindas baznīcas zvans.. (D. Zigmonte.,) Pēc skata viņš tā kā nepazina [sievieti], pēc skata viņš droši zināja bagātākos draudzes locekļus. (D. Zigmonte.)

Atsauce:
Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. R.: Zinātne, 2003, 210.-212. lpp.