Teorija

Īpašības vārdu pārākā pakāpe izsaka pazīmi, kas piemīt lielākā mērā nekā pamata pakāpē nosauktā pazīmē.
Labs – labāks, skaista – skaistāka.
 
Pārāko pakāpi veido no īpašības vārda pamata pakāpes celma ar izskaņām -āks (), piem., labs – lab-āk-s, lab-āk-a.
 
Pārākās pakāpes nozīmes izteikšanai latviešu valodā var izmantot īpašības vārdu pamatpakāpi kopā ar partikulu jo:
Balta, balta mātes meita. Vēl jo balta sērdienīte.
Svarīgi!
Pirms pastiprinājuma partikulas komatu neliek (piemēram, balta jo balta, skaists jo skaists).
Pārākās pakāpes īpašības vārdu salīdzināšanai ar citu priekšmetu pazīmēm izmanto partikulas un nekā, kuru lietojums atkarīgs no teikuma apgalvojuma vai nolieguma nozīmes.
 
Ja teikumā izteikts apgalvojums, tad lieto nekā:
Bērzs garāks nekā liepa.
 
Ja teikumā izteikts kādas pazīmes noliegums (ir vārdi nav, ne), tad lieto partikulu :
Bērzs nav garāks liepa.
 
Atsauce:
Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. R.: Zinātne, 2003, 55.- 62. lpp.
Lāce, R., Mūsu valoda. Latviešu valoda 10. – 12. klasei. R.: Zvaigzne ABC, 2005, 128. -134. lpp.
Paegle, Dz., Latviešu valoda 10.-12. Klasei. Mācību grāmata. R.: Zvaigzne ABC, 1998. 174. – 183. lpp.