Teorija

Vispārākajā pakāpē īpašības vārds izsaka priekšmeta pazīmi, kas tam, salīdzinot ar citiem priekšmetiem, piemīt vislielākā mērā.
Piemērs:
Es biju uzvilkusi vislabāko kleitu. Man ir paši atsaucīgākie draugi.

Īpašības vārdu vispārāko pakāpi veido no pārākās pakāpes celma ar priedēkli vis- un noteikto galotni, piem., vis-labāk-ais, vis-labāk-ā.
 
Latviešu valodā vispārākās pakāpes nozīmi izsaka konstrukcijas ar vietniekvārdu pats, pati vienskaitlī - pats labākais, pati jaunākāpaši, pašas daudzskaitlī - paši labākie, pašas labākās.
 
Valodā ir īpašības vārdi, kuri pēc cilmes ir svešvārdi un kuru nozīme jau ietver vispārākās pakāpes nozīmi, piem., optimāls, minimāls, maksimāls, tiem salīdzināmās pakāpes neveido. 
Vietniekvārds galvenais parasti nav pārākās pakāpes, bet vispārākās pakāpes nozīmē mēdz teikt – pats galvenais.

Atsauce:
Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. R.: Zinātne, 2003, 55.- 62. lpp.
Lāce, R., Mūsu valoda. Latviešu valoda 10. – 12. klasei. R.: Zvaigzne ABC, 2005, 128. -134. lpp.
Paegle, Dz., Latviešu valoda 10.-12. Klasei. Mācību grāmata. R.: Zvaigzne ABC, 1998. 174. – 183. lpp.