Teorija

Īpašības vārds pamata pakāpē nosauc pazīmi kā neatkarīgu, nesalīdzinātu ar citu priekšmetu pazīmēm.
Pelēki mākoņi. Bieza sega.
 
Kaut arī īpašības vārdu pamata pakāpe nosauc pazīmi nesalīdzinot, pazīmes intensitāti var norādīt ar vārddarināšanas līdzekļiem, piem., priedēkļiempa-, ie-, ar-, piedēkļiem - -gan-, -īg-, -iņ-, -īn-, -ne-.
 
Pazīmes pārmēru izsaka īpašības vārds, kas darināts ar priedēkli pār-:
drošs – pārdrošs, centīgs – pārcentīgs.

Pazīmes pavājinājumu izsaka īpašības vārdi, kas darināti ar priedēkļiem pa-, ie- un at-, piemēram, vēss – pavēss, apaļš – ieapaļš, tāls – attāls.

Ar piedēkļiem atvasināti īpašības vārdi var izteikt pavājinājumu:
brūns – brūngans, lēns – lēnīgs, jauns – jauniņš.
 
Atsauce:
Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. R.: Zinātne, 2003, 55.- 62. lpp.
Lāce, R., Mūsu valoda. Latviešu valoda 10. – 12. klasei. R.: Zvaigzne ABC, 2005, 128. -134. lpp.
Paegle, Dz., Latviešu valoda 10.-12. Klasei. Mācību grāmata. R.: Zvaigzne ABC, 1998. 174. – 183. lpp.