Teorija

Īpašības vārdi ir patstāvīgi vārdi, kas nosauc priekšmeta pazīmi, piemēram, skaists, lokans, sārts. Īpašības vārdu saskaņo ar lietvārdu dzimtē, skaitlī un locījumā, piemēram, labs laiks, laba ziema.

Īpašības vārdiem ir divējādas galotnes:
  • Nenoteiktā galotne, kuru veido īpašības vārdi ar galotnēm - vīriešu dz. -s, , sieviešu dz. -a.
    Skaists, vientuļš, mājīga
  • Noteiktā galotne, kuru veido īpašības vārdi ar galotnē - vīriešu dz. -ais, sieviešu dz. .
    Kuplākais, resnākā

Īpašības vārda noteiktās vai nenoteiktās galotnes parasti rāda priekšmetu kā zināmu vai nezināmu.
Īpašības vārdus ar nenoteikto galotni lieto, ja:
  • raksturo priekšmetu kā svešu, kas tekstā minēts pirmo reizi,
    Pelēkām avīžu strēmelēm.
  • pirms tiem ir pronomeni vai atvasinājumi no tiem, kas norāda uz nenoteiktību, piem., kāds, kaut kāds, nekāds, kas, kaut kas, dažs, dažāds, visāds.
    Kādas augstas klintis. Visādas dīvainas figūras.
  • īpašības vārds teikumā ir izteicēja daļa,
    Gida stāstījums ir neparasts.
  • īpašības vārds atrodas salīdzinājuma konstrukcijā,
    pelēkas kaķes tek man pa priekšu skumjas (J.Jaunsudrabiņš)
  • īpašības vārds teikumā ir savrupinātais apzīmētājs,
    Klausītāji uzmanīgi sekoja stāstītāja valodai – tīrai un skaidrai.
  
Īpašības vārdus ar noteikto galotni lieto, ja:
  • pirms tiem ir vietniekvārdi, kas raksturo priekšmetu kā zināmu – šis, tas, pats, viss, mans, tavs, mūsu, jūsu, viņu, viņas, viņa, savs
    Manu silto apmetni. Visus vecos paziņas.
  • apzīmē jau iepriekš minētu priekšmetu vai dzīvu būtni,
    Kļavlapas sāk sarkt. Sārtās lapas laižas lejup.
  • īpašības vārds ir vispārākajā pakāpē,
    Pelnos visskaistākās dzirksteles (R. Kaudzīte)
  • īpašības vārdam teikumā ir lietvārda nozīme,
    Jaunais parasti uzvar veco.
  • īpašības vārdi ir īpašvārdu vai terminu sastāvdaļa.
    Baltā jūra, melnais stārķis.
 

Īpašības vārdu locīšana
 
Īpašības vārdus ar nenoteikto galotni loka vīriešu dzimtē kā 1. deklinācijas lietvārdus (spožs stars), sieviešu dzimtē – kā 4. deklinācijas lietvārdus (spilgta saule).

Īpašības vārdus ar noteikto galotni loka īpatnēji, jo galotnes dažādos locījumos neatbilst lietvārdu locījumu galotnēm. Šiem īpašības vārdiem ir paplašinātās galotnes vienskaitļa datīvā un lokatīvā, daudzskaitļa datīvā, instrumentāli un lokatīvā.
 
 Vīriešu dzimte,
 vienskaitlis
Vīriešu dzimte,
daudzskaitlis 
Sieviešu dzimte,
vienskaitlis 
Sieviešu dzimte,
daudzskaitlis
NominatīvsLabs draugsLabie draugiMīļā māteMīļās mātes
ĢenitīvsLabā draugaLabo drauguMīļās mātesMīļo māšu
DatīvsLabajam draugamLabajiem draugiemMīļajai māteiMīļajām mātēm
AkuzatīvsLabo drauguLabos draugosMīļo mātiMīļās mātes
InstrumentālisAr labo drauguAr labajiem draugiemAr mīļo mātiAr mīļajām mātēm
LokatīvsLabajā draugāLabajos draugosMīļajā mātēMīļajās mātēs
VokatīvsLabo draug! Labais draug!Labie draugi!Mīļā māte! Mīļo māt!Mīļās mātes!
 
Īpašības vārdu pakāpes
Ir trīs īpašības vārda gradācijas pakāpes:
  • pamata pakāpe (labs),
  • pārākā pakāpe (labāks),
  • vispārākā pakāpe (vislabākais, pats labākais).

Salīdzināmās pakāpes nemēdz būt īpašības vārdiem:
  • ar izskaņu -ējs, -ēja (pretējs, iekšēja), jo tie nenosauc pazīmes, kas var izpausties lielākā vai mazākā mērā;
  • ar izskaņu -gans, -gana (zilgans, bālgans) un priedēkli ie- (iesārts, ieapaļš), jo tie izsaka nozīmes ziņā pavājinātas īpašības.

Atsauce:
Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. R.: Zinātne, 2003, 55.- 62. lpp.
Lāce, R., Mūsu valoda. Latviešu valoda 10. – 12. klasei. R.: Zvaigzne ABC, 2005, 128. -134. lpp.
Paegle, Dz., Latviešu valoda 10.-12. Klasei. Mācību grāmata. R.: Zvaigzne ABC, 1998. 174. – 183. lpp.