15. maijs - LATVIEŠU VALODA
EKSĀMENS VIDUSSKOLAI
Lokāmie ciešamās kārtas tagadnes divdabji izsaka iespējamību par priekšmeta lietojumu vai darbības norises vietu.
dzeramais ūdens – ūdens, ko var dzert
guļamā istaba – istaba, kurā var gulēt
 
Šiem divdabjiem piemīt darbības vārda un īpašības vārda daba.
Tiem, tāpat kā īpašības vārdiem, ir:
1) dzimte – sieviešu un vīriešu
las-āmā grāmata – sieviešu dzimte
las-āmais žurnāls – vīriešu dzimte

 
2) skaitlis – vienskaitlis un daudzskaitlis
las-āmā grāmata – vienskaitlis
las-āmās grāmatas – daudzskaitlis
las-āmais žurnāls - vienskaitlis
las-āmie žurnāli - daudzskaitlis

 
3) locījumi
las-āmā grāmata – vienskaitļa nominatīvs
las-āmo grāmatu – vienskaitļa akuzatīvs
las-āmie žurnāli - daudzskaitļa nominatīvs
las-āmajiem žurnāliem - daudzskaitļa datīvs

 
4) noteiktā un nenoteiktā galotne
las-āma grāmata – nenoteiktā galotne
las-āmā grāmata – noteiktā galotne
las-āms žurnāls - nenoteiktā galotne
las-āmais žurnāls - noteiktā galotne

 
Lokāmos ciešamās kārtas tagadnes divdabjus veido no darbības vārda tagadnes celma, pievienojot divdabim raksturīgo izskaņu -ams, -ama, -āms, -āma.
pacelt - [es] paceļu - paceļ - paceļ-ams, paceļ-ama
 
Svarīgi!
Lokāmos ciešamās kārtas tagadnes divdabjus neveido no atgriezeniskajiem darbības vārdiem.
Teikumā šie divdabji ir apzīmētāji un izteicēji.

Apzīmētājs
Izteicējs
Pazīstams aktieris pirms katras izrādes kafejnīcā pērk smalkmaizītes.
 
kāds aktieris? – pazīstams
Aktieris plašākai publikai ir pazīstams kopš saņēma Spēlmaņu nakts balvu.
 
kāds ir aktieris? – [ir] pazīstams

Ja divdabis veidots no III. konjugācijas darbības vārdiem, kam nenoteiksmē ir izskaņa –īt, -īties, -ināt, -ināties, tad lokāmajam ciešamās kārtas tagadnes divdabim izskaņā rakstāms garais patskanis ā.
mācītmāc-āms
māc-āma
meklētmeklēj-ams
meklēj-ama