Teorija

Lietišķo rakstu valodas stils
Izmantošanas joma: valsts, pašvaldības, sabiedrisko uzņēmumu, privātuzņēmumu un privātpersonu darbības sfērā.
Adresāts: savstarpējo darījuma attiecību subjekts.
Forma: rakstveida, retāk mutvārdu.
Pazīmes:
  • emocionāli neitrāli valodas līdzekļi;
  • dokumentalitāte;
  • lietišķums;
  • izteiksmes līdzekļu ekonomija;
  • īpaša grafiska forma (daļai lietišķo rakstu tekstu);
  • izteiksmes līdzekļu standartizācija;
  • lēnāka attīstība (salīdzinot ar citiem stiliem; īpaši tiesu dokumentācijā);
  • citu valodu ietekme, tā izpaužas standartizētajos valodas līdzekļos, kas neatbilst literāras valodas normām.
 
Ir iespējams izdalīt šādus lietišķo rakstu valodas funkcionālos paveidus.
 
Diplomātisko attiecību lietišķo rakstu valodas stils:
  • oficiālā diplomātiskā sarakste;
  • oficiālie starptautiskie paziņojumi.
Kancelejas lietišķo rakstu valodas stils:
  • valdības un sabiedrisko organizāciju dokumenti;
  • administratīvi saimnieciskās dzīves dokumenti - vistipiskākais (rēķins, protokols, ziņojums, lūgums, ielūgums, pavēle, paskaidrojums, iesniegums, sludinājums, akts, paziņojums, autobiogrāfija, pilnvara, izziņa, atskaite, kvīts);
  • tiesu dokumenti.
 
Diplomātisko attiecību lietišķo rakstu valodas stilam piemīt dokumentalitāte, stingra oficiāla izteiksme un pat svinīguma nokrāsa.
Savukārt administratīvi saimnieciskās dzīves dokumenti rāda vistipiskāko kancelejas lietišķo rakstu valodas stilu. Tieši šī stila dokumentu rakstību māca arī pamatskolā. 
Piemērs:
iesniegums.png  
Atsauce:
Rozenbergs J. Latviešu valodas stilistika. R.: Zvaigzne ABC, 1995, 85. - 89. lpp., 232 lpp.