Teorija

Vārdu krājuma etimoloģiskā diferenciācija
Mantotā leksika
Katrā valodā ir gan mantotā, gan aizgūtā leksika, jo vārdu krājums ir cieši saistīts ar sabiedrības dzīvi un cilvēka darbību.
Leksika ir valodas sistēmas viselastīgākā daļa, jo, ienākot cilvēka dzīvē jaunām reālijām, jaunām darbībām, tām ir nepieciešams piešķirt nosaukumu. Turklāt šīm pārmaiņām jānotiek salīdzinoši ātri, tāpēc valodas runātāji gan darina jaunas leksēmas, izmantojot dzimtās valodas resursus, gan aizgūst citu valodu atbilstošās leksēmas.
 
Vārdu izcelsmi, mēģinot noteikt tā sākotnējo pirmvārdu, pēta  etimoloģija (no gr. etymon 'patiesība') - atsevišķa valodniecības nozare.
Latviešu valodas mantotās leksikas slānis dalāms divās daļās:
1) no indoeiropiešu pirmvalodas* mantotā leksika;
2) no baltu pirmvalodas mantotā leksika.
mantotas_leksikas_shema.png
 
Tiek minēts dažāds valodu skaits: no 3 līdz pat 10 tūkstošiem valodu.
Šādi fakti skaidrojami gan ar dažādo izpratni, kas ir valoda (vai dialekts arī būtu uzskatāms par valodu?), gan ar dažādiem procesiem, kas saistās ar valodu atklāšanu, izzušanu, saplūšanu, atdalīšanos u.tml.
Ģenealoģiskajā klasifikācijā valodas tiek kārtotas saimēs un grupās pēc radniecības.
Indoeiropiešu valodu saime  ir viena no lielākajām.
Ir uzskats, ka šīs saimes pamatvaloda sadalījusies apmēram 4.-3. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras.
 
ide_koks.png
 
Par citām valodu saimēm vairāk vari izlasīt LU MII materiālā.
 
Par indoeiropiešu pirmdzimteni sākotnēji tika uzskatīta Indija, līdz arheologu atradumi pierādīja, ka indoeiropiešu ciltis Indijā bija ienācējas.
Pašlaik ir dažādas hipotēzes par indoeiropiešu pirmdzimteni. Tā varētu būt:
mazs_koks.png Eiropas centrālā daļa un austrumu daļa starp Baltijas jūru un Balkānu pussalu;
mazs_koks.png starp Donu un Reinu;
mazs_koks.png Melnās jūras ziemeļu piekraste Ukrainas dienvidos;
mazs_koks.png Anatolijas kalniene Turcijas vidienē.
Ir arī citas hipotēzes.
 
Baltu valodu grupu  pašlaik veido divas radniecīgas valodas – latviešu un lietuviešu.
baltu_zars.png
 
Baltu  vārdu kā zinātnisku terminu 1845. gadā pirmais izmantoja vācu valodnieks F.Neselmanis.
1. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras baltu ciltis ir apdzīvojušas plašu teritoriju - no Vislas lejteces un Baltijas jūras dienvidaustrumu piekrastes līdz Okas augštecei un Piedņepras mežastepei. Liecības par baltu apdzīvotajām teritorijām sniedz gan arheoloģiskie izrakumi, gan baltiskas cilmes vietvārdi jeb  toponīmi, īpaši ūdeņu nosaukumi jeb  hidronīmi.
 
Vēlāk notikusi cilšu virzība uz ziemeļiem un rietumiem, kur notikusi apmešanās pie Baltijas jūras.
 
baltu_ciltis_shema.png
 
 
Baltu valodu grupa veidojusies apmēram 2. gadu tūkstotī p.m.ē., austrumbalti un rietumbalti nošķīrušies apmēram 5. gs. p.m.ē. Vēlāk, austrumbaltu ciltīm apvienojoties un saplūstot, izveidojās latvieši un lietuvieši.
Galindi* - vissenāk minētā rietumbaltu cilts (150. g.p.m.ē. grieķu vēsturnieka Ptolemaja darbā).
Latgaļi - baltu cilts, no kuras nosaukuma cēlies arī vārds  latvietis.
 
Prūšu valoda  ir mirusī valoda. Ir rakstiskas liecības, kas min, ka 1677. gadā Kuršu jomā miris pēdējais šīs valodas runātājs.
Par prūšu valodu pašlaik priekšstatu var gūt tikai no rakstu pieminekļiem:
vecas_gramatas.png Elbingas vārdnīciņa (802 vārdi) - 1400. gads;
vecas_gramatas.png Simona Grunava vokabulārs (100 vārdi) - apmēram 1517.-1526. gads;
vecas_gramatas.png pirmais un otrais katķisms - 1545. gads Karaļauči;
vecas_gramatas.png enhiridijs - 1561. gads.
 
Latviešu valoda
Lietuviešu valoda
Prūšu valoda
saule
saule.png
saule
zeme
zeme.png
same
sargs
sargas
sargs
balts
baltas
gailas
skriet
begti.png
begait
 
Par prūšiem un prūšu valodu vairāk vari lasīt šeit.
 
Svarīgi!
Mantotā leksika veido vārdu krājuma lielāko daļu.

* Pirmvaloda - tā ir mākslīgi konstruēta, iespējams kādreiz eksistējusi valoda; konstruēšanai tiek izmantoti dažādu valodu materiāli, kā arī veikti filoloģiski pētījumi.
* Etnonīms - etnosa nosaukums.
Potamonīms - vietvārds, hidronīmu paveids, kas nosauc upi vai citu ūdensteci.
* Par galindiem sauc arī citu senu cilti, kas dzīvojusi austrumos, cits šīs cilts nosaukums ir  goļadi (krievu val. goladi.png).

Atsauce:
Kušķis J., Laua A., Lokmane I., Paegle Dz., Rudzīte M. Latviešu valoda 10. – 12. klasei. Rīga : Zvaigzne ABC, 2006. 100. – 115. lpp. 204 lpp.
Kļaviņa S.Valodas daba. Rīga: Lielvārds, 1997, 35., 50. lpp., 80 lpp.
Leikuma L. Dialektoloģija. Lekciju pieraksti. Rīga: 2000.
http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/leksikologija/leksikolog/leks14.htm
http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/VALODA/v5-geneal.htm
http://blog.matthen.com/post/5865126226/an-interesting-diagram-showing-the-family-tree-of