Uzdevums:

1♦
Izlasi Maijas Baltiņas raksta „Par vārda „zinātne” vēsturi” fragmentu!
 
 19. gs. beigas periodikā izraisījās diskusija par jaunvārdu „zinātne, zināmība, zinātnība, zinība” darināšanu, to lietderību un semantiku. Diskusijā piedalījās K. Mīlenbahs, A. Stērste (ar pseidonīmu Tālvaits), A. Vēbers. Pēc diskusijas materiāliem redzams, ka jaunvārdus „zināmība, zinātnība” noraida visi diskusijas dalībnieki. A. Vēbers par labāko atzīst atvasinājumu „zinība”, skaidrojot šo vārdu kā labu virsleksēmu, kam labi pakārtojas valodas materiāls, kurš saistīts ar vārdu „mācība”, piemēram, „dabas, valodas mācība”. A. Vēbers atzīst, ka vārds „zinība” ir labāks arī tāpēc, ka tas darināts pēc valodā esoša tipiska vārddarināšanas parauga = verba sakne + izskaņa –ība.
A. Stērste noraida visus atvasinājumus ar izskaņu –ība un vārdu „zinātne” atzīst par labāko gan no vārddarināšanas uzbūves, gan vārddarināšanas nozīmes viedokļa. Pēc viņa ieskata, atvasinājums pēc uzbūves labi iekļaujas valodā to atvasinājumu vidū, kas darināti ar piedēkli –(t)n- (A. Stērste izdala piedēkli –tn- - M.B.), piemēram , „nākotne, senatne, mazatne, jaunatne, pelotne, sēklotne, nogultne, virsotne, galotne” u.c. [..]
Arī K. Mīlenbahs skaidro jaunvārda uzbūvi un nozīmi. Uzskatāmi parādīta vārda „zinātne” iekļaušanās valodas sistēmā pēc tā vārddarināšanas uzbūves.

Atzīmē pareizos apgalvojumus!

Lai risinātu uzdevumus, lūdzu reģistrējies!

Ātra reģistrācija: