Leksika ir vismainīgākā valodas sistēmas daļa, tai ir gan aktīvā, gan pasīvā daļa. Aktīvajā daļā strauji ienāk arvien jauni vārdi, kuru rašanās, aizgūšanas iemesli ir cieši saistīti ar norisēm cilvēka dzīvē.
Jaunvārdi jeb neoloģismi ir agrāk nelietoti vārdi, kuri ienāk valodā un nostiprinās tajā.
Par jaunvārdiem atzīstami vārdi, kas radušies pēdējo gadu vai gadu desmitu laikā.
Diskutabls ir jautājums, vai aktualizētie vecvārdi arī būtu piederīgi šai grupai.
 
Lielu ieguldījumu jaunu vārdu ieviešanā veica Rainis.
Tā kā dzejas valodas pieprasa gan noteiktu struktūru, gan tēlainību, kā arī oriģinalitātes dēļ nepieciešami jauni vārdi, un šo jauno vārdu meklējumos dzejnieks studēja vecās vārdnīcas, folkloru un pievērsa uzmanību izlokšņu leksikai.
 
Raiņa aktualizētie vecvārdi:
mīla, vizma, dima, veldze, tāle, brīve, brīns, jums, dāsns
 
Rainis, izmantojot jau zināmu vārdu saknes, darinājis arī jaunus vārdus:
augsme, degsme, tversme, plūsma, pūsma, dvesma, spozme, smagme, sūrme, vēlme, atgaisma, atjaunotne, atspulgs, atvizma, ilgas, malds, riets, kaisle, augste, dzidre, skaidre, pārpilne, iznīce, uztice
 
Lietvārdu, kas darināti ar izskaņām -ums, -ība, -šana, saīsināšana raksturīga ne tikai Raiņa daiļradei, bet, piemēram, arī Andreja Upīša darbiem.
Daži no A. Upīša darinātajiem saīsinājumiem:
apkala, izdoba, apgrieza, apsvars
 
Par jaunvārdiem ar laiku var kļūt arī okazionālismi.
Okazionālismi  – individuāli darinājumi, kas veidoti pēc valodā esošiem paraugiem (vai tos pārkāpjot) un kas cieši saistīti ar noteiktu kontekstu.
Tieši šī saistība ar kontekstu ir kavēklis, lai spilgti jaundarinājumi uzreiz arī nonāktu aktīvajā leksikā.
Okazionālismus bieži darina literāti, piemēram, interesantus jaundarinājumus var lasīt Ojāra Vācieša (esamība), Imanta Ziedoņa (pasaulsjušana), Zigmunda Skujiņa (mākslastrīce) un citu rakstnieku darbos.