Teorija

Vecvārdi
Leksika ir vismainīgākā valodas sistēmas daļa, tai ir gan aktīvā, gan pasīvā daļa. Pasīvajā daļā nonāk vārdi, kuri tiek lietoti reti vai netiek lietoti nemaz. Nelietošanas iemesli var būt dažādi, taču tie ir cieši saistīti ar cilvēka ikdienas dzīvi un dažādiem ekonomiski politiskiem notikumiem tajā. Viena no šādām pasīvās leksikas grupām ir vecvārdi.
 
Vecvārdi ir novecojuši vārdi, kurus mūsdienās lieto reti vai nelieto nemaz.
 
Ņemot vērā iemeslus nokļūšanai pasīvās leksikas daļā, vecvārdi dalāmi trīs grupās.
vecvardi_shema.png
 
Arhaismi – vārdi, kuru vietā attiecīgā priekšmeta, parādības, procesa nosaukšanai tiek lietoti citi - aktīvās leksikas – vārdi.
 
Arhaismi ir viens no tiem iemesliem, kas jaunākajai paaudzei bez šo vārdu nozīmes pārzināšanas liedz pilnvērtīgi izprast daļu latviešu literatūras klasikas.

Piemērs:
aloties – kļūdīties
biķeris – kauss
dūmeklis – skurstenis
gaitnieks - dežurants
īkstis – nieres
kambaris – istaba
kamieši – pleci
matīt – manīt
sebu – vēlu
zeltene – jaunava
avs – aita
dieveris – vīrabrālis
ietaļa – brāļasieva
bāliņš - brālis
diet - dejot
apgaust - apraudāt
matīt - manīt
remesis – namdaris
dižgabals - lielgabals
stundenis – pulkstenis
jundīt – sludināt
nēzdogs – kabatlakats
soģis – tiesnesis
aiz to – jo
vica – rīkste
secen – garām
kurmet - mazliet
Historismi – vārdi, kuri nosauc priekšmetus, parādības, procesus, kas ir zuduši no ikdienas.
 
Arī historismi ir lasāmi attiecīgo laikmetu tēlojošos daiļdarbos.

Piemērs:
modere – govju kūts pārzine
piķieris – medību suņu pārzinis
 
Tomēr historismu lietojums ir daudz biežāks un plašāk, salīdzinot ar arhaismiem.
Bez historismiem nav iedomājama vēstures apguve, jo daudzi no šiem jēdzieniem ir saistīti ar kādreizējo sabiedrisko politisko iekārtu, valsts pārvaldes formām, struktūrvienībām u.tml. 

Piemērs:
arkls – zemes mērvienība
vagars – muižas darbu organizators
junkurs – muižas pārvaldnieks
guberņa - apgabals
stārasts – pagasta vecākais

Šajā nozarē historismi veic terminu funkcijas.
  
Semantikas izmaiņas  ir skārušas kādu no vārda nozīmēm, vārds tiek lietots, taču ir zudusi kāda no vārda nozīmēm.

Piemērs:
galds – ar nozīmi   dēlis
grāmata – ar nozīmi   vēstule
mirklis – ar nozīmi   skatiens
pulkstenis – ar nozīmi   zvans
arods – ar nozīmi klēts   apcirknis
precinieks – ar nozīmi   tirgotājs
arājs – ar nozīmi   zemnieks
Atsauce:
Latviešu valoda 10. – 12. klasei. Kušķis J., Laua A., Lokmane I., Paegle D., Rudzīte M. R: Zvaigzne ABC, 1998, 108. lpp., 294 lp.
Latviešu valoda 11. klasei. Urbanoviča I., Šūpola R., Vanaga A. R: Zvaigzne ABC, 2011, 114. – 115. lpp., 166 lpp.
Latviešu valoda vidusskolām. Apinis M., Blinkena A., Freidenfelds I., Grase H., Laua A., Rudzīte M., Soida E., R: Zvaigzne, 1988, 59. lpp., 381 lpp.
Mūsu valoda. Latviešu valoda 10. – 12. klasei. Lāce R., R: Zvaigzne ABC, 2005, 78. lpp., 252 lp.