Teorija

Pozicionālās skaņu pārmaiņas
Pozicionālās skaņu pārmaiņas  saistītas ar vārda izrunu. Pārmaiņas nosaka skaņas pozīcija vārdā. Pārmaiņu mērķis ir pēc iespējas vienkāršāka un vieglāka vārda izruna.
Latviešu valodā ir dažādi pozicionālo skaņu pārmaiņu veidi.
Asimilācija balsīguma ziņā
1) balsīgie troksneņi nebalsīgo priekšā kļūst nebalsīgi;
Piemērs:
daudzpusīgs [daucpusīks], izkurināt [iskurināt]
 
2) nebalsīgie troksneņi balsīgo priekšā kļūst balsīgi.
Piemērs:
apguldīt [abguldīt], rakdams [ragdams]
 
Asimilācija balsīguma ziņā latviešu valodā ir bieži sastopama. Tā notiek visās morfēmu sadurās, kur blakus nonāk dažāda balsīguma troksneņi (izņemot  un  j  - tie asimilācijai nepakļaujas).
 
Balsīgie troksneņi vārda beigās savu balsīgumu saglabā.
Piemērs:
daudz, maz, spiež
 
Afrikātas [c] rašanās
 
Pozicionāla afrikāta [c] rodas saknes vai piedēkļa un galotnes  s sadurā. Pozicionāla afrikāta var izveidoties, ja pirms galotnes atrodas līdzskanis  t  vai  d.
 
Piemērs:
kāds [kāc], kāts [kāc]
 
Latviešu valodas dialektos izplatīta pozicionāla afrikāta arī tad, ja galotnes  s  priekšā nonācis  n.
Piemērs:
ūdens - [ūdenc]
akmens - [akmenc]
 
Svarīgi!
Izruna ar  [nc]  ir neliterāra.
 
Vidējā artikulācijas centra rašanās
Par vidējā asimilācijas centra rašanos vārdā sauc gadījumus, kad troksneņu  vai z vietā stājas š vai  ž.
 
Šādas pārmaiņas rodas:
1) priedēkļa un saknes sadurā;
Piemērs:
aizčāpot [aiščāpuot], izšaut [iššaut]
 
2) saknes vai piedēkļa un galotnes  s  sadurā;
Piemērs:
svešs [sveš:*], dažs [daš:]
 
Vokalizācija
Līdzskaņi  v  un  j, ja tie atrodas viena zilbē ar īsu iepriekšējo patskani, izrunā tuvinās patskanim, un izveidojas pozicionāls divskanis.
Piemērs:
zvejnieks [zveinieks], savtīgs [sautīks]
 
Līdzskaņa zudums
Pozicionāls līdzskaņa zudums literārajā valodā sastopams reti. Zūd līdzskanis  t, ja nonāk līdzskaņa  d  priekšā.
 
Šāds zudums notiek:
1)  vecu salikteņu komponentu sadurā;
Piemērs:
svētdiena - [svēdiena]
2)  priedēkļa  at-  un saknes sadurā;
Piemērs:
atdot - [aduot]
 
Līdzskaņa pagarinājums
Nebalsīgu līdzskani, kas atrodas starp diviem īsiem patskaņiem, izrunā pagarina.
Piemērs:
taka [takka], lapa [lappa]
 
Kontrakcija
Latviešu valodā retāk, bet izloksnēs bieži sastopama kontrakcija - divu blakus esošu, bet pie dažādām zilbēm piederošu patskaņu saplūšana vienā.
Kontrakcijas rezultātā divas zilbes saplūst vienā.
Piemērs:
neesmu [nēsmu]
 
 
* - norāda pusgaru skaņu
 
Atsauce:
http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/fonetika/fon12.htm
Laua A. Latviešu valodas fonētika. R.: Zvaigzne ABC, 1997, 71. - 83. lpp., 160 lpp.