Teorija

Patskaņi
Patskaņi ir valodas skaņas, kuru izrunai raksturīgs brīvs gaisa plūdums, runas orgāniem ieņemot noteiktu stāvokli.
 
Latviešu valodā ir 12  patskaņi  jeb  monoftongi.
Latviešu valodas patskaņi ir balsīgi – to izrunas laikā balss saites vibrē.
Latviešu valodā nav nazālo* patskaņu.
Nazālie patskaņi ir, piemēram, franču, portugāļu un poļu valodā.
 
Pēc mēles kustībām horizontālā virzienā izšķir priekšējās rindas, vidējās rindas un pakaļējās rindas patskaņus.
 
Priekšējās rindas patskaņi
Vidējās rindas patskaņi
Pakaļējās rindas patskaņi
i, ī, e, ē  (šaurais un platais)
a, ā
u, ū, o  (īsais un garais)

Patskaņu iedalījums rindās pēc mēles horizontālajām kustībām tiek izmantots arī vēsturisko skaņu pārmaiņu nosaukumā, piemēram, priekšējās rindas patskaņu noteiktā līdzskaņu mija.
 
 
Pēc mēles kustībām vertikālā virzienā izšķir augsta, vidēja un zema mēles pacēluma patskaņus.
 
Augsta mēles pacēluma patskaņi
Vidēja mēles pacēluma patskaņi
Zema mēles pacēluma patskaņi
i, ī, u, ū
e, ē (šaurais), o (īsais un garais)
e, ē (platais), a, ā


Latviešu valodas patskaņiem ir raksturīga divējāda kvantitāte – ir īsie un garie patskaņi.
 
Īsie patskaņi
Garie patskaņi
a, e (šaurais un platais), i, o, u
ā, ē (šaurais un platais), ī, ō, ū
 
Patskaņa garums maina vārda leksisko vai gramatisko nozīmi.
kazas - kāzas
pile - pīle
pili - pilī
mēri - mērī
 
Latvijā izdotajos rakstos no 1946. gada līdz 1957. gadam svešvārdu internacionālajā daļā garumzīmes nerakstīja.
Piemērs:
reals - realizēt - realizētājs
 
Kopš 1957. gada Latvijā svešvārdu internacionālajā daļā raksta ne vairāk par vienu garumzīmi.
Piemērs:
reāls
admirālis
 
Patskaņu rakstība
Latviešu valodas 12 patskaņus pieraksta ar 9 burtiem.
Ar vienu burtu tiek pierakstīta gan šaurā, gan platā e un ē skaņa, gan īsā o un garā ō skaņa.
 
Skaņa
e  (šaurais), e  (platais)
ē  (šaurais), ē  (platais)
o, ō 
Burts
e
ē
o
 
Šaurā un platā e, ē skaņa
Šaurā un platā e, ē izrunā sastopams visvairāk problēmu.
Valodniece Alise Laua min 3 šīs problēmas skaidrojumus:
1) šīs fonēmas latviešu valodas patskaņu sistēmā ir pašas jaunākās;
2) fonēmas apzīmē ar vienu burtu;
3) dialektu un izlokšņu formās sastopama liela variantu dažādība.
 
Profesors Jānis Endzelīns uzskatīja, ka baltu pirmvalodā bijis platais e un šaurais ē, savukārt platais ē un šaurais e izveidojies kā pozicionāls variants.
 
Vārdā ir šaurs e, ē
Vārdā ir plats e, ē
Piemērs:
debates
teksts
vest
Piemērs:
svētki
vecs
[tagad] ved
 
Īsais o un garais ō
Ar vienu burtu o apzīmē trīs fonēmas: o, ō un divskani uo.
Patskaņi o un ō latviešu valodā ir aizgūti, to lietojums tāpēc arī ir nestabils.
Valodā sastopamas arī paralēlformas gan ar patskaņiem, gan divskani.
 
Vārdā ir o
Vārdā ir ō
Piemērs:
eposs
hokejs
Piemērs:
opera
futbols
 
Vecos aizguvumos o aizstāts ar uo.
Piemērs:
odere [uodere]
roze [ruoze]
 
Ir vārdi, kurus izrunā gan ar patskani, gan divskani, īpaši, ja skaņa atrodas vārda beigās.
Piemērs:
rajons - [rajōns] - [rajuons]
 
* izrunā, gaisam plūstot caur deguna dobumu
 
Atsauce:
Kušķis J., Laua A., Lokmane I., Paegle D., Rudzīte M. Latviešu valoda 10. - 12. klase. R.: 1998, 129. - 139. lpp., 296 lpp.
Laua A. Latviešu literārās valodas fonētika. R.: 1997, 112. - 113. lpp., 160. lpp.
http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/fonetika/index8.htm
http://www.tezaurs.lv/sv/?w=naz%C4%81ls