Uzdevums:

0♦
Vēsturiskās skaņu pārmaiņas
 
Vēsturiskās skaņu pārmaiņas radušās dažādu fonētisko procesu rezultātā valodas attīstības senākos posmos.
Tagadējās vēsturiskās skaņu pārmaiņas agrāk bijušas pozicionālās skaņu pārmaiņas.
 
Ir divu veidu vēsturiskās skaņu pārmaiņas.
shema_vesturiskas.png
 
Vēsturiskās skaņu mijas
Vēsturiskās patskaņu mijas
Patskaņu mija - dažādos no vienas saknes darinātos vārdos vai vārda formās viena patskaņa vietā stājas cits patskanis vai divskanis.
 
Mantotā patskaņu mija jeb alternācija
Ir 3 dažādu rindu mijas.
Rindas nosaukums
Piemērs
Skaņas, kas mijas
i-rinda
Piemērs:
stiga - steigt - staigāt
i, ī (ij) - ie, ei, (ej, ēj) - ai
e-rinda
Piemērs:
nest - nesu - nēši - nasta
šaurais/platais e - šaurais/platais ē - a, ā, u, o [uo] - i
u-rinda
Piemērs:
kust - kūst - kausēt
u - ū -au
 
Vēsturiskās līdzskaņu mijas
Līdzskaņu mija - saknes līdzskaņa maiņa.
  
Patskaņu i, ī, e, ē un divskaņa ie noteiktā mija
(atvasinājumos, darbības vārdu formās)
k-ķ
k-c
g-ģ
g-dz
Piemērs:
roka - roķele - rociņa
zirgs - zirģelis - zirdziņš
 
 
Līdzskaņa j noteiktā mija
(II deklinācijas vienskaitļa ģenitīvā un visos daudzskaitļa locījumos, V un VI deklinācijas daudzskaitļa ģenitīvā, daļai darbības vārdu vienkāršajā tagadnē un no tās atvasinātajās darbības vārda formās, atvasinājumos)
b-bj
d-ž
dz-dž
l-ļ
ln-ļņ
m -mj
n-ņ
p-pj
s-š
sl-šļ
sn-šņ
t-š
v-vj
z-ž
zl-žļ
zn-žņ
r - ŗ*
  
  
Piemērs:
gulbis - gulbji
briedis - brieži
dadzis - dadži
dēlis - dēļi
alnis - aļņi
kurmis - kurmji
suns - suņi
ziepes - ziepju
lasis - laši
smiltis - smilšu
nokrēslis - nokrēšļa
alksnis - alkšņi
avs - avju
vēzis - vēži
zizlis - zižļi
zvaigzne - zvaigžņu
bērt - beŗu*
  
  
 
Līdzskaņa t noteiktā mija
(1. konjugācijas darbības vārdu nenoteiksmē)
t-s
d-s
  
Piemērs:
veda - vest
meta - mest
 
Līdzskaņa d noteiktā mija
(daļēji lokāmajos divdabjos)
t-z
d-z
Piemērs:
veda - vezdams
meta - mezdams
 
Vēsturiskais līdzskaņa zudums
Vēsturiskais līdzskaņa zudums vērojams 1. konjugācijas darbības vārdiem, kam sakne vienkāršajā pagātnē beidzas ar  t, d, s, z.
Šie līdzskaņi zūd piedēkļa  -st-  un izskaņas –šana priekšā.
Piemērs:
veda – vešana
lūza – lūst
Atsauce:
Laua A. Latviešu literārās valodas fonētika. R.: Zvaigzne ABC, 1997, 68. - 69.lpp,
160 lpp.
 

Lai risinātu uzdevumus, lūdzu reģistrējies!

Ātra reģistrācija: