Teorija

Vēsturiskās skaņu pārmaiņas radušās dažādu fonētisko procesu rezultātā valodas attīstības senākos posmos.
Tagadējās vēsturiskās skaņu pārmaiņas agrāk bijušas pozicionālās skaņu pārmaiņas.
 
Ir divu veidu vēsturiskās skaņu pārmaiņas:
  • vēsturiskās skaņu mijas:
    1) vēsturiskās patskaņu mijas
    2) vēsturiskās līzskaņu mijas
  • vēsturiskais līdzskaņa zudums
 
Patskaņu mija - dažādos no vienas saknes darinātos vārdos vai vārda formās viena patskaņa vietā stājas cits patskanis vai divskanis.
 
Mantotā patskaņu mija jeb alternācija
Ir 3 dažādu rindu mijas.
 
Rindas nosaukums
Piemērs
Skaņas, kas mijas
i-rinda
 
 
stiga - steigt - staigāt
i, ī (ij) - ie, ei, (ej, ēj) - ai
e-rinda 
nest - nesu - nēši - nasta
šaurais/platais e - šaurais/platais ē - a, ā, u, o [uo] - i
u-rinda 
kust - kūst - kausēt
u - ū -au
 
Vēsturiskās līdzskaņu mijas
Līdzskaņu mija - saknes līdzskaņa maiņa.
  
Patskaņu i, ī, e, ē un divskaņa ie noteiktā mija (atvasinājumos, darbības vārdu formās):
k-ķ, k-c, g-ģ, g-dz
Piemērs:
roka - roķele - rociņa 
zirgs - zirģelis - zirdziņš
 
 
Līdzskaņa j noteiktā mija (II deklinācijas vienskaitļa ģenitīvā un visos daudzskaitļa locījumos, V un VI deklinācijas daudzskaitļa ģenitīvā, daļai darbības vārdu vienkāršajā tagadnē un no tās atvasinātajās darbības vārda formās, atvasinājumos)
 
b - bj
d - ž
dz - dž
l - ļ
ln - ļņ
m - mj
n - ņ
p - pj
s - š
sl - šļ
sn - šņ
t - š
v - vj
z - ž
zl - žļ
zn - žņ
r - ŗ*
  gulbis - gulbji
briedis - brieži
dadzis - dadži
dēlis - dēļi
alnis - aļņi
kurmis - kurmji
suns - suņi
ziepes - ziepju
lasis - laši
smiltis - smilšu
nokrēslis - nokrēšļa
alksnis - alkšņi
avs - avju
vēzis - vēži
zizlis - zižļi
zvaigzne - zvaigžņu
bērt - beŗu*
  
 
Līdzskaņa t noteiktā mija (1. konjugācijas darbības vārdu nenoteiksmē)
t-s, d-s  
Piemērs:
veda - vest
meta - mest
 
Līdzskaņa d noteiktā mija (daļēji lokāmajos divdabjos)
t-z, d-z
Piemērs:
veda - vezdams
meta - mezdams
 
Vēsturiskais līdzskaņa zudums vērojams 1. konjugācijas darbības vārdiem, kam sakne vienkāršajā pagātnē beidzas ar t, d, s, z.
Šie līdzskaņi zūd piedēkļa -st- un izskaņas -šana priekšā.
Piemērs:
veda – vešana
lūza – lūst
 
Atsauce:
Laua A. Latviešu literārās valodas fonētika. R.: Zvaigzne ABC, 1997, 68. - 69.lpp, 160 lpp.