Uzdevums:

5p.
Izpēti šķirkļus un nosaki šķirkļa vārdu piederību daudznozīmīgu vai viennozīmīgu vārdu grupām!
Izmanto saīsinājumus:
  • V - ja vārds ir viennozīmīgs;
  • D - ja vārds ir daudznozīmīgs.
 
DARBNĪCA s. 1. Telpa ar amatnieka darbiem nepieciešamo iekārtu un darbarīkiem; amatnieka darba vieta. Galdnieka, kurpnieka, atslēdznieka d. Strādāt skolas darbnīcā. Kuģa darbnīcas. 2. Uzņēmums vai nodaļa (rūpnīcā, uzņēmumā), kur labo vai izgatavo dažādus izstrādājumus, sadzīves priekšmetus; arī ateljē. Apavu labošanas d. Juvelieru d. Mehāniskā d. Mākslas keramikas d. 3. Īpaša telpa mākslinieka darbam. Izstāde mākslinieka darbnīcā.
ZEME 1. Planēta, ko apdzīvo cilvēki. ( vsk. ) Zeme riņķo ap Sauli. Zemes pavadoņi. Zemes pievilkšanas spēks. 2. Šīs planētas garozas virsējā kārta. Zemes dzīles. Zemes darbi. 3. Augsne. Māla, smilts zeme. Art, uzplēst zemi. Zemes racējs. Zemes pika. Atvest lecektīm zemi. Krekls melns kā zeme. — (ļoti netīrs). Kājas ar zemēm. — (smilšainas, dubļainas). 4. Virsma, cietais pamats, uz kā (kas) atrodas. ( vsk. ) Stāvēt stingri uz zemes. Piesist kāju pie zemes. Paklanīties līdz zemei. Lidmašīna atrāvās no zemes. 5. Platība, teritorija, kas atrodas kāda rīcībā, lietošanā, īpašumā. Jaunapgūtās zemes. Kolhoza zeme. Krietns zemes gabals. Pirkt un pārdot zemi. 6. Sauszeme (atšķirībā no ūdenstilpes). Ieraudzīt zemi pie apvāršņa. 7. Valsts; teritorija, apgabals. Sociālisma zeme. Siltās zemes — (kur ir silts klimats). Austrumu zemes. Tēvu zeme, dzimtā zeme. — (dzimtene).Izbraukāt svešas zemes.
RAKT 1. Irdināt, pārcilāt (atdalot un ceļot ar lāpstu); arī šādi apstrādāt. Rakt zemi, sniegu. Rakt. Dārzu. Rakt dobes. 2. Rokot, kašņājot, rušinot veidot (padziļinājumu). Rakt grāvi, bedri, ierakumus. Āpsis rok alu. 3. Par dzīvniekiem - kašņāt, irdināt, rakņāt. (3.pers.) Cūka rok zemi. 4. Irdinot zemi, ņemt ārā no zemes. Rakt kartupeļus. Rakt koku ārā ar visām saknēm. Cūka rok un ēd augu saknes. bedīt, glabāt zemē. (sar.)
 
Izlasi teikumus un izpēti šķirkļus!
Atzīmē pareizo apgalvojumu!
 
Profesors nesaudzīgi pētīja pieklusušo auditoriju.
PĒTĪT 1. Zinātniski izzināt, analizēt. P. zemes dzīles, augu dzīvi. P. senos rokrakstus. P. slimības cēloņus. P. jaunākās darba metodes. P. valodu. 2. Vērīgi apskatīt, aplūkot. P. ēdienu karti. Pētošs (pētījošs) skatiens.
 
  
 
Noslēguma koncertā kopkora dziesma liek aizrauties elpai un ietrīsēties sirdij.
DZIESMA 1. Vokālās mūzikas darbs ar dzejas tekstu. Kora dz. Masu dz. Šūpļa dz. — šūpuļdziesma. Dziesmu krājums. Dziesmu teksti. Dziesmu svētki. Dziesmu un deju ansamblis. Dziesma bez vārdiem. 2. Neliels instrumentāls skaņdarbs, kas pēc uzbūves un rakstura līdzīgs dziesmai. 3. Putna balss veidotu skaņu kopums. Lakstīgalas, strazda, cīruļa dz. (pārn.) 4. Vibrējošu melodisku skaņu virkne. Vēja dz. Darba bišu dz.
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!