Teorija

Ortoēpija - valodas vienību pareizas, normām atbilstošas izrunas sistēma (kādā valodā); pareizruna.
Novirzes no literārās izrunas rodas:
1) dialekta vai izloksnes fonētisko īpatnību saglabāšanas dēļ;
2) citu valodu ietekmes dēļ;
3) fonēmu neatpazīšanas dēļ: latviešu valodā ir gadījumi, kad ar vienu burtu apzīmē vairākas fonēmas.
 
Izrunas kļūdu tipi:
* skaņu izrunas kļūdas;
* vārda uzsvara kļūdas;
* intonācijas kļūdas.
 
Skaņu izrunas kļūdas
Patskaņu izrunas kļūdas
1. Patskaņu garuma izrunas kļūdas.
2. Šaurā  un platā e, ē izrunas kļūdas.
3. Patskaņa [o] un divskaņa [uo] nešķiršana izrunā.
 
Līdzskaņu izrunas kļūdas
Mīksto līdzskaņu cietināšana dialekta vai citu valodu ietekmē.
Noteikti esi redzējis J. Streiča filmu "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", kur viens no varoņiem labsirdīgi pasmejas pats par savām izrunas kļūdām (1.24 - 1.40).
 
Uzsvara kļūdas
Latviešu valodā uzsvars lielākoties atrodas vārda pirmajā zilbē, tomēr ir gadījumi, kad uzsvērta tiek tālāka zilbe.
Vienmēr otrās zilbes uzsvars ir:
1)  dažos nolieguma vārdos;
ne˙kas, ne˙kāds, ne˙viens, ne˙kad, ne˙kur, ne˙nieka, ne˙maz
2) salikteņos ar pus-,
pus˙viens, pus˙divi, pu˙otra
3)  īpašības vārdu vispārākajā pakāpē ar vis-,
vis˙labākais, vis˙skaistākais, vis˙labākā, vis˙skaistākā
4) sveicinājuma vārdos;
lab˙rīt, lab˙dien, lab˙vakar
5) vārdos aiz˙vien, ar˙vien, pa˙visam, gan˙drīz, nu˙pat, paš˙reiz, pa˙tiesi, vie˙nalga
Trešās zilbes uzsvars ir vārdā pama˙zītiņām.
Ir vārdi, kuri parasti tiek izrunāti ar pirmās zilbes uzsvaru, bet, vēloties tos izcelt, tiek lietots otrās vai pat trešās zilbes uzsvars.
iet, galvu pa˙cēlis
skrien palēk˙damies

Aizgūtajiem vārdiem, ja tie iekļaujas latviešu valodas deklinēšanas sistēmā, arī lietojams pirmās zilbes uzsvars.
 
Arī daļa nelokāmo vārdu mūsdienās jau tiek izrunāti ar pirmās zilbes uzsvaru.
kino, radio
Daļai nelokāmo svešvārdu mēdz saglabāt oriģinālvalodas uzsvaru.
atel˙jē, ma˙estro
Ja nav zināms, kā vārds skan oriģinālvalodā, ieteicams lietot pirmās zilbes uzsvaru.

Intonācijas kļūdas
Intonācija - valodā noteiktas skaņu augstuma un spēka maiņas zilbē (parasti garā zilbē).
 
Par  garu zilbi  sauc zilbi, ja tajā ir
* garš patskanis (lāpa, zīme);
* divskanis (liels, joks);
* īss patskanis savienojumā ar skaneni m, n, ņ, l, ļ, r (intonācija, ilgas, spurdze).
 
Latviešu valodā dialektu vai izlokšņu ietekmē reizēm sastopamas intonācijas, kas nav raksturīgas literārajai valodai.
Vidus dialektā, kas ir latviešu literārās valodas pamatā, saglabājušas trīs pamatintonācijas:
* stieptā,
maja.png
* lauztā,
abele.png
* krītošā.
krits.png
 
Zilbes intonāciju norāda ar īpašu zīmi uz viena no zilbes komponentiem:
Stieptā
Lauztā
Krītošā
zime_stiepta.png
 
zime_lauzta.png
 
zime_kritosa.png
 

Atsauce:
 http://www.tezaurs.lv/sv/?w=orto%C4%93pija
http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/fonetika/fon21.htm
Kušķis J., Laua A., Lokmane I., Paegle D., Rudzīte M. Latviešu valoda 10. - 12. klasei. R.: Zvaigzne ABC, 1998, 125. - 154. lpp.