Teorija

Teikumos ar tiešo runu ir divas daļas - viena precīzi piefiksē kādas personas teikto, bet otra sniedz informāciju par saziņas apstākļiem.
Piebilde no tiešās runas tiek atdalīta ar pieturzīmēm, kuru lietojums ir saistīts ar tiešās runas un piebildes savstarpējo novietojumu.
Tieši tikpat svarīgs kā šo daļu atrašanās secība teikumā ir arī izvēlētais pieraksta veids, jo ar roku rakstītā un drukātā tekstā tiek lietotas dažādas pieturzīmes.

Ar roku rakstīti teikumi
Tiešās runas daļa tiek likta pēdiņās: sākumā pēdiņas liek apakšā, bet beigās - augšā.
Piemērs:
Ej apkārt! saka Lielais Līkais.
 
Piebildes un tiešās runas daļas atdalīšanai tiek izmantotas arī citas pieturzīmes.
1. Ja piebilde novietota pirms tiešās runas, to atdala ar  kolu.
Piemērs:
Jūs varat teikt mierīgi:„Man ir tiesības.”
Jūs varat sist sev pie krūtīm: „Man ir tiesības!”
Un beidzot apšaubīt: „Vai man ir tiesības?”
 
Svarīgi!
Tiešās runas beigu pieturzīme liekama pirms noslēdzošajām pēdiņām.
 
2. Ja piebilde seko aiz tiešās runas daļas, tad pirms pēdiņām liekams:
- komats  stāstījuma teikumos;
Piemērs:
„Labs nāk ar gaidīšanu,” saka tautas sakāmvārds.
 
- jautājuma zīme  jautājuma teikumos;
Piemērs:
Sirds sāk sist rakstā, atkal mierīgi un pārliecināti, un tu pasmaidi par sevi: „Par ko tad tu tik ļoti uztraucies?
 
- izsaukuma zīme  rosinājuma, mudinājuma un izsaukuma teikumos;
Piemērs:
Un tad kāda balss saka: „Elvīr, piedāvā mūsu talciniekam nodzerties!
 
Piebilde atrodas starp tiešās runas daļām
Ja piebilde atrodas starp tiešās runas daļām, tad pirms pēdiņām liekams  komats.
Piemērs:
„Kalni ir ļoti tālu,” es saku,tur nevar aiziet.”
Svarīgi!
Tiešās runas otrā daļa šādā gadījumā jāsāk ar  mazo burtu.
Ja tiešās runas otrā daļa ir patstāvīgs teikums, tad tas sākams ar lielo burtu, savukārt aiz piebildes daļas liekams punkts.
Piemērs:
„Kas sajaucis?” viņš saka.Es? Pats tu te dzīvo gleznā. Tu nemaz nezini, kas tur ir aiz tā šķūņa.”
Tiešā runa atrodas starp piebildes daļām
Ja tiešā runa iekļauta starp piebildes vārdiem, aiz piebildes sākuma daļas liekams kols un pēdiņas apakšā. Aiz tiešās runas liekama nepieciešamā pieturzīme (komats, izsaukuma vai jautājuma zīme), pēdiņas augšā un domuzīme.
Piemērs:
Bet var darīt arī tā – paņemt pļavmalā grābekli, teikt: Ļoti gribas palīdzēt,” – un, negaidot atbildi, stāties tik vālā.
Svarīgi!
Tiešā runa šādā gadījumā sākama ar lielo burtu.
Drukāti teikumi
Iespiestos darbos tiešās runas atdalīšanai parasti lieto domuzīmes.
Piemērs:
- Tādu telegrammu mēs pieņemt nevaram, - man saka. - Pārrakstiet, lūdzu!
- Lūdzu, nosūtiet ar visu cilvēciņu! - es saku.
- Cilvēciņu telegrāfs nepieņem, - man atbildēja.
 
Atsauce:
Pēc I. Ziedoņa "Epifānijas"
Koluža R. Latviešu valodas rokasgrāmata. Tā vai šitā? 9. - 12. klasei. R.: Lielvārds, 2003, 85. - 87. lpp.