1. K.Elsbergs - biogrāfija

Klāvs Elsbergs (Vizmas Belševicas dēls, Jāņa Elsberga brālis) ir dzimis 1959. gada 3. janvārī Rīgā.

K. Elsbergs ir mācījies Rīgas 11.vidusskolā (tagadējā Rīgas Franču licejā). Pēc vidusskola beigšanas 1977.gadā viņš iestājās Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātes Franču valodas un literatūras nodaļā, kur studēja līdz 1982. gadam.

Pēc studiju beigšanas K. Elsbergs strādāja izdevniecībā „Liesma” par redaktoru (1982 – 1986) un žurnālā „Avots” par nodaļas redaktoru (1986 – 1987).

K. Elsbergs tika uzņemts Rakstnieku Savienībā 1985.gadā.

K. Elsbergs traģiski gāja bojā 1987.gada 5.februārī Jūrmalā, Dubultos. Apbedīts Raiņa kapos.
Pirmā K. Elsberga publikācija bija dzejolis „Mācēšana”, kas 1978.gada 26.martā tika iespiests laikrakstā „Padomju Jaunatne”.

K. Elsbergam izdoti dzejoļu krājumi „Pagaidīsim ausaino” (1981), „Bēdas uz nebēdu” (1986) un „Velci, tēti” (1989, sastādījusi dzīvesbiedre I. Auziņa). K. Elsberga dzejai ir raksturīga saasināta laika uztvere gan laikmeta, gan cilvēka mūža neatgriezeniskuma dramatismā un traģismā. Viņa dzejā dvēseles jūtīgums ir nereti apslēpts ironiskā un pašironiskā pasaules redzējumā.

K. Elsberga daiļradi ir bagātinājusi franču dzejas pieredze, un tajā turpināta 70.gados aizsāktā depoetizācijas tradīcija.

K. Elsbergs arī tulkojis un atdzejojis no krievu, franču un angļu valodas. Viņa tulkojumu vidū ir Gijoma Apolinēra dzejas izlase “Gājiens” (1985) un Kurta Vonnegūta “Lopkautuve Nr. 5” (1987) un „Čempiona brokastis” (1987, kopā ar A. Ulmani).

K. Elsbergs rakstījis arī stāstus un tēlojumus.