Teorija

"Visās trīs autoritārās un totalitārās varas sabiedrībās tika glorificēti fiziski spēcīgi cilvēki. PSRS tas bija strādnieks, Itālijā - strādnieks un senais romietis (Musolīni sapnis bija atjaunot Romas impēriju), Vācijā - ārietis."
 
Autoritārās un totalitārās varas sabiedrībās kultūra tika uzskatīta par propagandas sastāvdaļu. Zinātniekiem bija jāveic tādi pētījumi, kas pamatotu valsts vadītāja uzskatus. Mākslinieku uzdevums - attēlot tādu varoni, kurš paustu valdošās varas ideoloģiju. Varonis mākslā (glezniecība, kino, dramaturģija) - cilvēks, kurš guva panākumus, ievērojot valsts ideoloģiju. Pretstatā pozitīvajam tēlam vajadzēja attēlot arī tādus cilvēkus, kuri šo ideoloģiju neievēroja un tādēļ bija sliktāki par tiem, kuri dotās ideoloģijas mācību ievēroja. Mākslā radās jauns virziens - sociālistiskais reālisms.
 
mihails korņeckis.jpg
Mihails Korņeckis "Saturieties!"
 
Pirms mākslas darbu nodot sabiedrībai, to rūpīgi izskatīja cenzūra. Cenzūras pārziņā bija arī pagātnē radīto darbu izvērtēšana, kā arī valstī ievesto kultūras vērtību izvērtēšana.
Svarīgi!
Par šīs varas sabiedrības kultūras simboliem kļuva grandiozi celtniecības plāni un kinofilmas ar masu skatiem.
Padomju Krievija
Arhitektūra
 
Pēc 2. pasaules kara Staļins pavēlēja Maskavā uzbūvēt 7 augstceltnes - Maskavas universitātes ēku, Ārlietu ministrijas ēku, viesnīcu "Ukraina" un "Ļeņingradskaja", kā arī 3 dzīvojamās ēkas. Celtņu izmēri bija grandiozi, piemēram, Maskavas universitātes nams ir 240 metrus augsts, tajā ir ap 5000 telpu. Šīs celtnes uzbūvēja laika posmā no 20.gadsimta 40.gadu beigām līdz 50.gadu sākumam. Arhitekti, kuri šo ēku projektu izstrādē ietekmējās no amerikāņu debesskrāpjiem, Manhetenas municipalitātes ēkas (1909-1912), izveidoja savdabīgu stilu arhitektūrā, kuru nodēvēja par padomju monumentālo klasicismu (šo stilu dēvē arī par Staļina ampīru). Stilam raksturīgi klasicisma un ampīra elementi, grandiozi izmēri.
 
6 municipal.jpg
Manhetenas municipalitātes ēka
 
10 leningradsk.JPG
Viesnīca "Ļeņingradskaja"
 
8 dzivojama.jpg
Dzīvojamā ēka
 
7 ukraina.jpg
Viesnīca "Ukraina"
 
Šāda paša tipa celtnes tika uzbūvētas arī Rīgā (Zinātņu akadēmija), Varšavā, Bukarestē un Kijevā.
 
Kino
 
Savukārt par kino simbolu kļuva režisors Sergejs Eizenšteins (1898-1948), kurš uzņēma filmas "Bruņukuģis"Potjomkins"" (1925, mēmā melnbaltā kino paraugs, atzīta par vienu no labākajām kinofilmām; filma veltīta 1905.gada revolūcijas laikā notikušajiem nemieriem uz Krievijas impērijas bruņukuģa) un kinofilma "Oktobris" (1927, mēmais melnbaltais kino; otrs šīs filmas nosaukums - "Desmit dienas, kas satricināja pasauli"; šī filma veltīta 1917.gada apvērsumam, kad pie varas nāca komunisti).
 
4 potjomkins.jpg
Plakāts kinofilmai "Bruņukuģis "Potjomkins""
 
5 oktobris.jpg
Kadrs no kinofilmas "Oktobris"
 
Eizenšteins izmantoja grandiozus masu skatus. Kadri ar kliedzošām sejām mijās ar kadriem ar skrejošu cilvēku pūļiem. Šādi sižeti skatītājā radīja trauksmes sajūtu.
 
Itālija
1935.gadā šeit uzsāka darbu pie grandiozā izstāžu centra EUR būvniecības, lai šeit varētu atzīmēt fašistu valsts 20.jubilejas svinības. To veidoja kā modernizētu Seno Romu ar milzīgām skulptūrām, kur "senās Romas varoņi tikās ar mūsdienu varoņiem".
 
Vācija
Arhitektūra
 
Arhitekts Alberts Špērs (1905-1981, vācu arhitekts, Trešā reiha apbruņojuma un kara ministrs, Ādolfa Hitlera galvenais arhitekts, tiesāts Nirnbergas procesā) izstrādāja iespaidīgus Berlīnes pārbūves projektus ar centrālo ielu - Diženuma ielu, kura noslēgtos ar Tautas halli (ēku ar 210 metrus augstu kupolu).
 
11 speers.jpg
Alberts Špērs
 
Tautas halles dizaina izveidi ietekmēja Romas Panteons, kuru Hitlers tika apmeklējis 1938.gadā.
 
23-IMG_0558RD.jpg
Romas Panteons
 
26-Pantheon_Rome-The_Dome.jpg
Romas Panteona kupols
 
Tautas halle tika plānota kā vieta, kur notiktu kongresi (zāles ietilpība - 150-180 tūkstoši cilvēku). Šai ēkai vajadzēja apliecināt Vācijas valsts diženumu un pārākumu pār citām valstīm. Tika plānots, ka celtne sasniegs 320 metru augstumu, tās kupolam bija jākļūst par lielāko kupolu pasaulē. Uz kupola būtu atradusies skulptūra - ērglis, kurš ar saviem nagiem satvēris zemeslodi.
 
13 berlines modelis.jpg
Berlīnes pārbūves makets
 
12 tautas halle.jpg
Tautas halles makets
  
Špērs izveidoja arī grandiozu Cepelīnu laukumu ar iespaidīgu Gaismas katedrāli (apgaismošanas sistēmu, kuru veidoja 130 starmeši, izvietoti apkārt tribīnei). Laukumā vienlaicīgi varēja atrasties 340 tūkstoši cilvēku. Tribīnes izveidē Špērs ietekmējās no Pergamas altāra.
 
15 pergamona.jpg
Pergamas altāris
 
14 cepelins gisa.jpg
Cepelīnu laukums ar Gaismas katedrāli
 
Kino
 
Kinorežisore Leni Rīfenštāle (1901-2003, vācu balerīna, aktrise, kinorežisore, fotogrāfe, propagandas filmu režisore) režisores gaitas uzsāka 28 gadu vecumā. Viņas pirmā mākslas filma "Zilā gaisma" atstāja iespaidu uz Ādolfu Hitleru, kurš 1933.gadā uzaicināja režisori veidot filmu par nacistu ikgadējo kongresu Nirnbergā. Rīfenštāle sākumā nevēlējās pieņemt šo piedāvājumu, jo vēlējās turpināt darbu pie pilnmetrāžu filmu uzņemšanas, taču vēlāk piekrita. "Viņa filmēja arī 1936.gada Berlīnes Olimpiskajām spēlēm veltītu darbu, kur centās iedzīvināt sportisko āriešu tēlu". Šī filma par 1936.gada Vasaras Olimpiskajām spēlēm tiek uzskatīta par pasaules kino stūrakmeni.
 
16 rifenshtale.jpg
Leni Rīfenštāle
 
Filmas "Olympia" filmēšanas laikā režisore izmantoja daudzus jauninājumus - sacensību filmēšanā izmantoja klusus aeroplānus, dirižabļus, virs sporta laukuma tika novilkta trose, pa kuru slīdēja kameras, lai netraucēti filmētu sacensības. Rīfenštāle radīja jaunu žanru - mākslas filmu par sporta tēmu.
 
18 olimp filmeshana.jpg
Filmas "Olympia" filmēšanas laikā
 
17 olympia.jpg
Kadrs no filmas "Olympia"
 
Žurnāls "Time" Leni Rīfenštāli nodēvēja par vienu no visietekmīgākajām 20. gadsimta māksliniecēm.
 
Papildinformācija:
 
Atsauce:
Kulturoloģija/Agnese Ērgle, Vilnis Purēns, Inese Sviestiņa. - Rīga: RaKa, 2009. - 300 lpp. - il.: 235.-237.lpp.
Atsauce:
http://en.wikipedia.org/wiki/Albert_Speer
Atsauce:
Attēli:
Atsauce:
http://2.bp.blogspot.com/_og-dY4QnpnM/S-cRUPEQF-I/AAAAAAAABSk/zW-wzCODARI/s1600/Mihails+Kor%C5%86eckis.+Saturieties.jpg
Atsauce:
http://commons.wikimedia.org/wiki/File:Municipal_Building_-_New_York_City.jpg?uselang=ru
Atsauce:
http://commons.wikimedia.org/wiki/File:Leningradskaja002.JPG
Atsauce:
http://en.wikipedia.org/wiki/File:6682_-_Moscow_-_Konyushkovskaya_ulitsa%28detail%29.jpg
Atsauce:
http://commons.wikimedia.org/wiki/File:Hotel_Ukraina_Moscow_at_night.jpg?uselang=ru
Atsauce:
http://commons.wikimedia.org/wiki/File:Bronenosets.jpg?uselang=ru
Atsauce:
http://commons.wikimedia.org/wiki/File:Stormningen_av_vinterpalatset.jpg?uselang=ru
Atsauce:
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Bundesarchiv_Bild_146II-277,_Albert_Speer.jpg
Atsauce:
http://commons.wikimedia.org/wiki/File:IMG_0558RD.jpg
Atsauce:
http://commons.wikimedia.org/wiki/File:Pantheon_Rome-The_Dome.jpg
Atsauce:
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Bundesarchiv_Bild_146III-373,_Modell_der_Neugestaltung_Berlins_%28%22Germania%22%29.jpg
Atsauce:
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Bundesarchiv_Bild_146-1986-029-02,_%22Germania%22,_Modell_%22Gro%C3%9Fe_Halle%22.jpg
Atsauce:
http://commons.wikimedia.org/wiki/File:Berlin_-_Pergamonmuseum_-_Altar_01.jpg
Atsauce:
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Bundesarchiv_Bild_183-1982-1130-502,_N%C3%BCrnberg,_Reichsparteitag,_Lichtdom.jpg
Atsauce:
http://en.wikipedia.org/wiki/File:WP_Leni_Riefenstahl.jpg
Atsauce:
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Bundesarchiv_Bild_152-42-31,_N%C3%BCrnberg,_Leni_Riefenstahl_mit_Heinrich_Himmler.jpg
Atsauce:
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Olympia.jpg