"Visās trīs autoritārās un totalitārās varas sabiedrībās tika glorificēti fiziski spēcīgi cilvēki. PSRS tas bija strādnieks, Itālijā - strādnieks un senais romietis (Musolīni sapnis bija atjaunot Romas impēriju), Vācijā - ārietis."
Autoritārās un totalitārās varas sabiedrībās kultūra tika uzskatīta par propagandas sastāvdaļu. Zinātniekiem bija jāveic tādi pētījumi, kas pamatotu valsts vadītāja uzskatus. Mākslinieku uzdevums - attēlot tādu varoni, kurš paustu valdošās varas ideoloģiju. Varonis mākslā (glezniecība, kino, dramaturģija) - cilvēks, kurš guva panākumus, ievērojot valsts ideoloģiju. Pretstatā pozitīvajam tēlam vajadzēja attēlot arī tādus cilvēkus, kuri šo ideoloģiju neievēroja un tādēļ bija sliktāki par tiem, kuri dotās ideoloģijas mācību ievēroja. Mākslā radās jauns virziens - sociālistiskais reālisms.
Mihails Korņeckis "Saturieties!"
Pirms mākslas darbu nodot sabiedrībai, to rūpīgi izskatīja cenzūra. Cenzūras pārziņā bija arī pagātnē radīto darbu izvērtēšana, kā arī valstī ievesto kultūras vērtību izvērtēšana.
Svarīgi!
Par šīs varas sabiedrības kultūras simboliem kļuva grandiozi celtniecības plāni un kinofilmas ar masu skatiem.
Padomju Krievija
Arhitektūra
Pēc 2. pasaules kara Staļins pavēlēja Maskavā uzbūvēt 7 augstceltnes - Maskavas universitātes ēku, Ārlietu ministrijas ēku, viesnīcu "Ukraina" un "Ļeņingradskaja", kā arī 3 dzīvojamās ēkas. Celtņu izmēri bija grandiozi, piemēram, Maskavas universitātes nams ir 240 metrus augsts, tajā ir ap 5000 telpu. Šīs celtnes uzbūvēja laika posmā no 20.gadsimta 40.gadu beigām līdz 50.gadu sākumam. Arhitekti, kuri šo ēku projektu izstrādē ietekmējās no amerikāņu debesskrāpjiem, Manhetenas municipalitātes ēkas (1909-1912), izveidoja savdabīgu stilu arhitektūrā, kuru nodēvēja par padomju monumentālo klasicismu (šo stilu dēvē arī par Staļina ampīru). Stilam raksturīgi klasicisma un ampīra elementi, grandiozi izmēri.
Manhetenas municipalitātes ēka
Viesnīca "Ļeņingradskaja"
Dzīvojamā ēka
Viesnīca "Ukraina"
Šāda paša tipa celtnes tika uzbūvētas arī Rīgā (Zinātņu akadēmija), Varšavā, Bukarestē un Kijevā.
Kino
Savukārt par kino simbolu kļuva režisors Sergejs Eizenšteins (1898-1948), kurš uzņēma filmas "Bruņukuģis"Potjomkins"" (1925, mēmā melnbaltā kino paraugs, atzīta par vienu no labākajām kinofilmām; filma veltīta 1905.gada revolūcijas laikā notikušajiem nemieriem uz Krievijas impērijas bruņukuģa) un kinofilma "Oktobris" (1927, mēmais melnbaltais kino; otrs šīs filmas nosaukums - "Desmit dienas, kas satricināja pasauli"; šī filma veltīta 1917.gada apvērsumam, kad pie varas nāca komunisti).
Plakāts kinofilmai "Bruņukuģis "Potjomkins""
Kadrs no kinofilmas "Oktobris"
Eizenšteins izmantoja grandiozus masu skatus. Kadri ar kliedzošām sejām mijās ar kadriem ar skrejošu cilvēku pūļiem. Šādi sižeti skatītājā radīja trauksmes sajūtu.
Itālija
Vācija
Arhitektūra
Arhitekts Alberts Špērs (1905-1981, vācu arhitekts, Trešā reiha apbruņojuma un kara ministrs, Ādolfa Hitlera galvenais arhitekts, tiesāts Nirnbergas procesā) izstrādāja iespaidīgus Berlīnes pārbūves projektus ar centrālo ielu - Diženuma ielu, kura noslēgtos ar Tautas halli (ēku ar 210 metrus augstu kupolu).
Alberts Špērs
Tautas halles dizaina izveidi ietekmēja Romas Panteons, kuru Hitlers tika apmeklējis 1938.gadā.
Romas Panteons
Romas Panteona kupols
Tautas halle tika plānota kā vieta, kur notiktu kongresi (zāles ietilpība - 150-180 tūkstoši cilvēku). Šai ēkai vajadzēja apliecināt Vācijas valsts diženumu un pārākumu pār citām valstīm. Tika plānots, ka celtne sasniegs 320 metru augstumu, tās kupolam bija jākļūst par lielāko kupolu pasaulē. Uz kupola būtu atradusies skulptūra - ērglis, kurš ar saviem nagiem satvēris zemeslodi.
Berlīnes pārbūves makets
Tautas halles makets
Špērs izveidoja arī grandiozu Cepelīnu laukumu ar iespaidīgu Gaismas katedrāli (apgaismošanas sistēmu, kuru veidoja 130 starmeši, izvietoti apkārt tribīnei). Laukumā vienlaicīgi varēja atrasties 340 tūkstoši cilvēku. Tribīnes izveidē Špērs ietekmējās no Pergamas altāra.
Pergamas altāris
Cepelīnu laukums ar Gaismas katedrāli
Kino
Kinorežisore Leni Rīfenštāle (1901-2003, vācu balerīna, aktrise, kinorežisore, fotogrāfe, propagandas filmu režisore) režisores gaitas uzsāka 28 gadu vecumā. Viņas pirmā mākslas filma "Zilā gaisma" atstāja iespaidu uz Ādolfu Hitleru, kurš 1933.gadā uzaicināja režisori veidot filmu par nacistu ikgadējo kongresu Nirnbergā. Rīfenštāle sākumā nevēlējās pieņemt šo piedāvājumu, jo vēlējās turpināt darbu pie pilnmetrāžu filmu uzņemšanas, taču vēlāk piekrita. "Viņa filmēja arī 1936.gada Berlīnes Olimpiskajām spēlēm veltītu darbu, kur centās iedzīvināt sportisko āriešu tēlu". Šī filma par 1936.gada Vasaras Olimpiskajām spēlēm tiek uzskatīta par pasaules kino stūrakmeni.
Leni Rīfenštāle
Filmas "Olympia" filmēšanas laikā režisore izmantoja daudzus jauninājumus - sacensību filmēšanā izmantoja klusus aeroplānus, dirižabļus, virs sporta laukuma tika novilkta trose, pa kuru slīdēja kameras, lai netraucēti filmētu sacensības. Rīfenštāle radīja jaunu žanru - mākslas filmu par sporta tēmu.
Filmas "Olympia" filmēšanas laikā
Kadrs no filmas "Olympia"
Žurnāls "Time" Leni Rīfenštāli nodēvēja par vienu no visietekmīgākajām 20. gadsimta māksliniecēm.
Papildinformācija: