Teorija

Svarīgi!
"Par masu kultūru parasti sauc tās kultūras norises, kurās iesaistās lielākā daļa sabiedrības."1
Kā masu kultūras piemērus var minēt ikdienas modi, izklaidējoša rakstura kinofilmas, teātra izrādes un literatūru.
 
789px-Batman_and_Catwoman_-_Movie_World.jpg
Kinofilmas "Betmens un Kaķsieviete" galvenie varoņi
 
Masu kultūra sāka veidoties 19.-20. gadsimtu mijā Amerikā, Eiropā un Japānā. Strauja šīs kultūras attīstība notika 20. gadsimta 20.-30. gados. Masu kultūras attīstības veicinātāja bija ASV. Tā kā šī kultūra strauji izplatījās arī citās valstīs, tad tika runāts par kultūras amerikanizāciju. Piemēram, sākot ar 1925. gadu Eiropā tika tirgota kokakola, kinozālēs demonstrēja Holivudas kinofilmas, lielu popularitāti guva amerikāņu kinozvaigznes, deju zālēs dejoja fokstrotu un čarlstonu.
 
harlstons.jpg
Afroamerikāņu dziedātāja un dejotāja Žozefīne Beikere dejo čarlstonu. (Parīze, 1926. gads)
 
Masu kultūras sabiedrības raksturīgākā pazīme ir sabiedrības orientācija uz izklaidi. Cilvēks šādā sabiedrībā zaudē savu individualitāti un kļūst tāds pats, kā visi citi. Notiek arī valstu nacionālo atšķirību izlīdzināšanās.
Svarīgi!
"Masu kultūras sabiedrībai raksturīgas trīs galvenās masveidīguma formas - preču masveida ražošana, to masveida patēriņš un labi funkcionējoši masu saziņas līdzekļi."2
"Viena no masu kultūras svarīgākajām iezīmēm ir augstu attīstīti masu saziņas līdzekļi.
  
avizes.jpg
Viens no masu saziņas līdzekļiem - laikraksti
 
Tieši tie uztur spēkā vispārpieņemto kultūras tēlu un priekšstatu kopumu. Ar masu saziņas līdzekļu starpniecību notiek arī manipulēšana ar sabiedrisko apziņu."2
 
Masu saziņas līdzekļus izmanto, piemēram, reklāmā, priekšvēlēšanu kampaņā u.c.
 
Masu kultūras raksturīgākās pazīmes:
  1. Viegla uztveramība. Lai saprastu masu kultūras parādības, nav nepieciešamas īpašas zināšanas. Šīs kultūras parādības skar visiem cilvēkiem saprotamas parādības. Tādēļ masu kultūru dēvē arī par popkultūru (populāro kultūru).
  2. Plaša pieejamība. Masu kultūras produkti tiek plaši izplatīti un tirgoti.
  3. Pielāgošanās publikas gaumei. Masu kultūras veidotāji īpašu uzmanību pievērš tam, lai mākslas darbs patiktu pēc iespējas lielākam publikas lokam. Ja kāds mākslas darbs gūst popularitāti, tad tiek radītas sērijas tādu pašu mākslas darbu.
  4. Komercializācija. Masu kultūru bieži vien dēvē par komerckultūru, jo tās pamatā ir iespēja nopelnīt pēc iespējas vairāk naudas īsā laika posmā. Tas saistīts ar faktu, ka publikas gaume ir mainīga, tādēļ jauno produktu jācenšas pēc iespējas ātrāk realizēt. Masu kultūra ir cieši saistīta ar reklāmu, jo reklāmas firmas nodarbojas ar jaunu produktu reklamēšanu un rūpējas par to, lai interese par šo produktu nezustu.
 
cola.jpg
Coca-Cola reklāma Atlasa kalnos Marokā
 
Atsauce:
1. Kulturoloģija/Agnese Ērgle, Vilnis Purēns, Inese Sviestiņa. - Rīga: RaKa, 2009. - 300 lpp. - izmantotā literatūra: 244.lpp.
2. Kultūras vēsture. 20.gadsimts/Jeļena Jermolajeva, Vladimirs Jermolajevs, Andrejs Mūrnieks. - Rīga: RaKa, 2002. - 326 lpp. - izmantotā literatūra: 32. - 33.lpp.
Kulturoloģija/Agnese Ērgle, Vilnis Purēns, Inese Sviestiņa. - Rīga: RaKa, 2009. - 300 lpp. - izmantotā literatūra: 244. - 246.lpp.
Kultūras vēsture. 20.gadsimts/Jeļena Jermolajeva, Vladimirs Jermolajevs, Andrejs Mūrnieks. - Rīga: RaKa, 2002. - 326 lpp. - izmantotā literatūra: 32. - 33.lpp.
Attēli:
http://de.wikipedia.org/w/index.php?title=Datei:Batman_and_Catwoman_-_Movie_World.jpg&filetimestamp=20110608011845
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Baker_Charleston.jpg
http://de.wikipedia.org/w/index.php?title=Datei:12-03-01-axel-springer-by-RalfR-17.jpg&filetimestamp=20120302120953
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Coca-Cola_Morocco.jpg