Teorija

Viena no masu kultūras sabiedrības raksturīgākajām iezīmēm ir tās aizraušanās ar izklaidi.
 
20. gadsimta pirmajā pusē "Rietumu pasauli, bet pēc tam arī jaunattīstības valstis pārņēma vispārēja aizraušanās ar sportu, kino, mūziku, dejām, dažādām spēlēm, konkursiem u.t.t. Strauji paplašinājās izklaides industrija.

Ļoti daudzi aizrāvās ar krustvārdu mīklu risināšanu. 30. gados neparasti lielu piekrišanu iemantoja jaunā galda spēle "Monopols", kur dalībnieki imitēja biznesa operācijas.
 
monopoly_board.jpg

1921.gadā Atlantiksitijā notika pirmais skaistuma konkurss "Mis Amerika". 1929.gadā ASV Kinomākslas akadēmija pirmoreiz piešķīra apzeltītās "Oskara" statuetes gada labākajām filmām, un ar laiku apbalvošanas ceremonijas pārvērtās krāšņos šovos, ko reklamēja gan laikraksti, gan radio.
 
Margaret_Gorman_2.jpg
Margareta Gormana - pirmā Mis Amerika
 
Oskars.jpg
Oskara statuete
 
Sports
Masveida aizraušanās ar sportu izpaudās ne tikai tādējādi, ka aizvien vairāk cilvēku nodarbojās ar fizisko kultūru. Vēl jo iespaidīgāk palielinājās sporta sacensību skatītāju skaits. Sporta sacīkšu pievilcība bija izskaidrojama ar krāšņo noformējumu, neziņu par spēles gala iznākumu un cīņas emocionālo spriedzi. Līdzjutēju azartu vairoja totalizators. Milzu interesi izraisīja velosacīkstes, profesionālu bokseru cīņas, futbola un basketbola komandu spēles, sacensības tenisā, vieglatlētikā u.t.t. Popularitāti iekaroja arī jaunie tehniskie sporta veidi, piemēram, autosacīkstes, izpletņlēkšana, aviosports.
 
Grover-Williams_1929.jpg
 
Interesi par sportu uzkurināja masu saziņas līdzekļi. Par sporta sacensībām rakstīja preses žurnālisti un tiešajā ēterā stāstīja radio reportieri.

Šim laikposmam raksturīga masveida aizraušanās ar rekordiem. Rekordisti kļuva par jaunlaiku varoņiem - viņu fotoportretus publicēja laikraksti, viņiem lūdz autogrāfus un rakstīja vēstules pavisam nepazīstami cilvēki. 
 
1916_Aitken-Rickenbacher-Re.jpg
 
Kino
Gadsimta sākumā amerikāņu izgudrotājs Tomass Edisons, kurš pats aktīvi piedalījās kino tehnikas attīstīšanā, kino vērtēja kā modes kliedzienu, kam nav lemts ilgs mūžs. Tomēr interese par jauno mākslas veidu kļuva aizvien lielāka. Kinomānija izplatījās ļoti daudzās valstīs. Kino bija pati lētākā un masveidīgākā izklaide.
 
Sevišķi populārs kino bija ASV. Jau 1912.gadā Amerikas kinozāles ik dienas apmeklēja pieci miljoni cilvēku. Ap to pašu laiku Losandželosas piepilsētā Holivudā nodibinājās vērienīgs kinomatogrāfijas centrs, kas drīz vien kļuva par pasaules kino biznesa galvaspilsētu.
 
800px-HollywoodSign.jpg

Jau no pašiem pirmsākumiem kinomāksla nebija viendabīga. Pirmajos pārdesmit pastāvēšanas gados iezīmējās atšķirība starp kases filmām un eksperimentālo kino izredzētajiem. Tāpat kā citos mākslas veidos, Eiropas kinomākslā 20. un 30. gados tapa sarežģīti ekspresionistiski un sirreālistiski darbi. Taču lielāko publikas daļu nesaistīja nedz intelektuālas problēmas, nedz estētiski eksperimenti. Skatītāji gribēja izklaidēties un uz īsu brīdi aizmirst realitāti. Tādam skatītājam kino sniedza to, ko viņš vēlējās redzēt - detektīvus, vesternus, mīlas melodrāmas, komēdijas u.t.t.

Klasiskie masu kinomākslas žanri tapa Holivudā.
 
Vesterns
Vesterns (burtiski - "rietumniecisks"; piedzīvojumu filma par dzīvi ASV rietumos 19. gadsimtā) smago dzīves problēmu nomocītajam skatītājam piedāvāja iespēju pārcelties citā pasaulē. Tur labais bija skaidri nošķirts no ļaunā, un labie puiši baltajās cepurēs vienmēr guva virsroku pār sliktajiem puišiem, kam cepures bija melnas.
 
western-duel(1).jpg
 
Visi sižeti bija līdzīgi, bet skatītājiem pret to nekas nebija iebilstams. Viens no pirmajiem vesterniem "Lielā  vilciena aplaupīšana" 1903. gadā tika uzņemts pēc T.Edisona pasūtījuma.
 
Melodrāma
Publikai, īpaši sievietēm, ļoti patika melodrāmas - aizkustinoši mīlas stāsti par cildeniem varoņiem, kas, jūtu spārnoti, pārvar visādus mīlestības ceļā liktus šķēršļus. Pie žanra klasikas pieder viena no pirmajām  krāsainajām kinofilmām "Vējiem līdzi", kas 1939. gadā tika uzņemta pēc M.Mičelas romāna.
 
15=DEC=VEJIEM LIDZ 260.jpg
Klārks Geibls un Vivjena Lī - filmas "Vējiem līdzi" galvenie varoņi
Komēdija
Komēdiju žanrā īpaša vieta pieder Čārlija Čaplina filmām. Viņa radītais tēls - vecmodīgā, par daudz lielā uzvalkā ieģērbies komiskais un vienlaikus apburošais klaidonis neveiksminieks - atklāja tādas dzīles, kādas grūti iemiesot pat kinomākslas "nopietnajos žanros". Čārlija Čaplina pirmā pilnmetrāžas kinofilma - "Mazulis" (1921).
 
480px-Charlie_Chaplin.jpg
Čārlijs Čaplins
 
491px-Chaplin_The_Kid.jpg
Čārlijs Čaplins filmā "Mazulis"

Par īstu kinematogrāfa un džeza mūzikas sensāciju kļuva pirmā skaņu filma "Džeza dziedātājs" (1927).  
Multiplikācijas filmas
No 20. gadiem publikas atzinību iekaroja multiplikācijas filmas. Šī žanra klasika ir amerikāņa Volta Disneja darbi. Mikimauss (pelēns Mikijs) vienā no viņa multfilmām pirmoreiz parādījās 1928. gadā.
 
disnejs.jpg mikimauss.jpg
 
1938. gadā V.Disnejs laida klajā pirmo pilnmetrāžas multfilmu "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši", kas guva milzīgus komerciālus panākumus.
 
Mūzika, dejas
Lētu radiouztvērēju un gramofonu sērijveida ražošana izraisīja revolūciju populārās mūzikas jomā. Klausītājiem iepatikušos skaņuplašu tirāža sniedzās miljonos. Šajā laikā iezīmējās nepārprotama plaisa starp  populāro un nopietno mūziku.
 
20. gados rodas šlāgera jēdziens (no vācu der Schlag - sitiens, belziens; der Schlager - moderna, ejoša prece, sezonas nagla). Šis vārds tika attiecināts uz dziesmām, kas guva vislielākos panākumus. 1935. gadā ASV presē pirmoreiz parādījās hitparādes pēc jūsu pieprasījuma - nedēļas 15 populārāko dziesmu saraksts.
 
Dejas
Visi aizrautīgi apguva tālaika modernākās dejas - regtaimu (angļu ragtime - nelīdzens, saplosīts ritms), fokstrotu (angļu foxtrot - lapsas solis), čarlstonu (šī deja nosaukta par godu Ziemeļamerikas pilsētai, kur tā parādījās pirmoreiz).
 
ScottJoplin.jpeg
Skots Džoplins - populārākais regtaima komponists
 
Gan mūzikas, gan dejas kustības bija iztikti impulsīvas un brīvi improvizētas, ritmam bija raksturīga uzsvērta pulsācija un sinkopes. Šīs iezīmes bija aizgūtas no afroamerikāņu mūzikas un dejas folkloras. Konservatīvi noskaņoti ļaudis un vecāka gadagājuma cilvēki jaunās dejas nosodīja kā nepiedienīgas un bargi vērsās pret to, ka amerikāņu baltie jaunieši aizraujas ar melnādaino dejām un mūziku.
 
Džezs
Vēl jo vairāk ar afroamerikāņu mūziku bija saistīts džezs - spilgts dažādu kultūru mijiedarbības piemērs. Džeza rašanos afroamerikāņu mūzikā noteica afrikāņu un eiropiešu mūzikas tradīciju savstarpējā ietekme. Viens no džeza priekštečiem bija spiričuels - afrikāņu vergu garīgie dziedājumi.

20. gados Amerikā un Eiropā sākās masveida aizraušanās ar džezu. Sakāpinātā emocionalitāte un vienlaikus melanholija, improvizācijas brīvība un zināma iekšēja nelīdzsvarotība - šīs džeza īpašības patiešām pauda tikko kā karu pārcietušās paaudzes pasaules izjūtu.

20. un 30. gadu slavenākie džeza izpildītāji bija afroamerikāņu mūziķi Lūiss Ārmstrongs, Djūks Elingtons, kā arī ebreju izcelsmes mūziķis Benijs Gudmens.
 
louis_armstrong_.jpg
Lūiss Ārmstrongs
 
476px-Duke_Ellington_at_the_Hurricane_Club_1943.jpg
Djūks Elingtons
 
BennyGoodmanStageDoorCanteen.jpg
Benijs Gudmens
 
"Zvaigžņu" kults
Masu kultūrai raksturīga parādība ir "zvaigžņu" kults. Par zvaigznēm pēc Pirmā pasaules kara sāka dēvēt cilvēkus, kas izpelnījās slavu vienalga kādā jomā. Turklāt varoņa tēlu pastiprināti kultivēja masu saziņas līdzekļi - laikraksti, radio, kinožurnāli. Sevišķi populāras bija estrādes zvaigznes un kinozvaigznes, piemēram, vācu dziedātāja un aktrise Marlēna Dītriha, zviedru izcelsmes amerikāņu kinozvaigzne Grēta Garbo, Holivudas aktieris Klārks Geibls."
 
Marlene_Dietrich_(26).jpg
Marlēna Dītriha
 
Atsauce:
Kultūras vēsture. 20.gadsimts/Jeļena Jermolajeva, Vladimirs Jermolajevs, Andrejs Mūrnieks. - Rīga: RaKa, 2002. - 326 lpp. - izmantotā literatūra: 27.-32.lpp.,35.-36.lpp.
Attēli:
http://en.wikipedia.org/wiki/File:CrosswordUSA.svg
http://curlywurlygurly.files.wordpress.com/2008/10/monopoly_board.jpg
http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A4%D0%B0%D0%B9%D0%BB:Margaret_Gorman_2.jpg
http://2.bp.blogspot.com/_6qfw30YeFBY/R5Z_jmjTACI/AAAAAAAAAUs/BjO8xWlDXAA/s200/Oskars.jpg
http://www.f1.lv/upload_pic/Formula1/Trases/Monako/Vesture/Grover-Williams_1929.jpg
http://autosports.delfi.lv/upload_pic/Vesture/1916/1916_Aitken-Rickenbacher-Re.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:HollywoodSign.jpg
http://www.biojobblog.com/uploads/image/western-duel%281%29.jpg
http://img.apollo.lv/upload/2003-12-12/8289/15=DEC=VEJIEM%20LIDZ%20260.jpg
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Charlie_Chaplin.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Chaplin_The_Kid.jpg
http://img.apollo.lv/upload/2008-03-13/122717/thumb_wide_161893.jpg
http://baltictravelnews.eu/images/NedzesamaFotoMape/20091001-MikiPele.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:ScottJoplin.jpeg
http://irom.files.wordpress.com/2010/04/louis_armstrong_.jpg
http://www.sunnyterrace.lv/images/jazz/476px-Duke_Ellington_at_the_Hurricane_Club_1943.jpg
http://www.sunnyterrace.lv/images/jazz/BennyGoodmanStageDoorCanteen.jpg
http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A4%D0%B0%D0%B9%D0%BB:Marlene_Dietrich_%2826%29.jpg